Līdakaste (Sansevieria)

Sensevjēra (Sansevieria)

Ja citi augi aiziet bojā, audzējiet sansevjēras. Šie stingrie augi ir pelnījuši savu slavu kā gandrīz neiznīcināmi. Tie augs spilgtā saulē vai ēnā, pacieš sausu gaisu, caurvēju un bezūdens periodus, kā arī reti pārstādāmi. Taču tos veigli nogalina regulāra pārlaistīšana ziemā un ilgstoša turēšana ļoti zemā temperatūrā, kas tuva nullei.

Vispazīstamākā ir S. trifasciata laurentii. Tās stāvās, sulīgās, šķērssvītrotās zobenveida lapas ar zeltainu apmali var redzēt bieži. Druknais lapojums ir lielisks fons augiem ar plūksnainām lapām vai sīkiem ziediem. Šī forma ir gandrīz abligāta podu grupas sastāvdaļa. Augs jāaudzē māla podā, un, pareizi kopjot, labos apstākļos parādīsies sīki, smaržīgi ziedi. Zema auguma šķirnes ir daudz nepopulārākas, bet ir noderīgas palodzēm.

Sensevjēra (Sansevieria)Sansevjēra ir no Dracēnu dzimtas.

Sansevjēras izmantošana. Dekoratīvs sukulents, ko var audzēt telpā, siltumnīcā vai oranžērijā.

Izcelsme. Āfrikas rietumdaļa.

Sansevjēras apraksts. Izturīgs sukulents ar sulīgām saknēm ādainām, vertikāli augošām, lancetiskām lapām, kam ir pelēkzaļas šķērssvītras un dzeltenas malas. Zaļganie, smaržīgie ziedi ir sakārtoti skrajās ziedkopās.

Apgaismojums un novietojums. Nepieceišama izkliedēta gaisma, bet pacieš arī sauli. Saulē augam var dzeltēt lapas.

Temperatūra. Siltā vai vēsā telpā, ziemā – vēsākā. Minimālā gaisa temperatūra, kuru pacieš augs, ir 5 grādi pēc celsija.

Sansevjēras laistīšana. Augsni mitrina no apakša, podu uz 10 minūtēm ievietojot ūdenī. Augšanas periodā augsni mitrina, kad augsne ir izžuvusi. Pārējā laikā augsni uztur gandrīz sausu. Augs var izturēt sausumu vairākas nedēļas, bet, saņemot ūdeni par daudz, sāk pūt un aiziet bojā.

Sansevjēras mēslošana. Augšanas periodā augu reizi mēnesī mēslo ar mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa.

Sansevjēras kopšana. Ja augu tur ēnā, lapas kļūst bālākas. Ziemā augu novieto telpā, kur gaisa temperatūra ir 10-15 grādi pēc celsija. Pārstāda katru otro vai trešo gadu pavasarī.

Kaitēkļi un slimības. Pūkainās un mīkstās bruņutis, tīklērces.

Dracēna (Draceana)

Dracēna

Dracēnas kļūst ļoti populāras kā soliteraugi, nodrošinot iespaidīgu un pievilcīgu galveno punktu dzīvojamā istabā vai hallē. Augsti eksemplāri ir ļoti pieprasīti sabiedriskās ēkās, un izvēle ir daudz plašāka nekā pirms pāris gadiem. Populārās kordilīnes kopumā ir vēl kompaktākas, bet to lapotne ir tāda pati vai vēl krāsaināka.

Lielākā daļa dracēnu un kordilīņu ir palmveida augi – koksnainais stumbrs bez lapām un lapu rozete galotnē piešķir izteiktu palmai līdzīgu izskatu, bet patiesībā tās nav īsti palmu radinieces. Šie dižie augi ir ideāli piemēroti modernā vai augsto tehnoloģiju stilā iekārtotai dzīvojamai istabai, bet telpaugu pasaulē tās nav jaunums. Dracēnas ļoti apbrīnoja Viktorijas laikā, bet vislabāk pirkto telpaugu sarakstā tās nokļuvušas tikai nesen. Mūsdienās to pārdod vairāk nekā jebkuru citu lielu lapainu telpaugu.

DracēnaŠo augu grupas nosaukumos valda dažas neskaidrības. Šeit ir arī daži maldi par šo palmveida augu ar niedrveida stumbru un galotnes lapu rozeti audzēšanas vieglumu (vai grūtībām). Vienkāršā atbilde ir tāda, ka tās var būt viegli vai grūti audzējamas; viss ir atkarīgs no izvēlētās sugas vai šķirnes.

Ir trīs viegli audzējamas sugas – Dracaena marginata, D. draco un Cordyline australis. Tāas pacietīs nelielu noēnojumu, neilgu atstāšanu novārtā un diezgan zemu temperatūru ziemā. Pārējiem šīs grupas augiem nepieciešama labāka kopšana –  augstāka temperatūra ziemā, uzmanīga laistīšana, uzturot substrātu mitru, bet ne pārmitru, un bieža rasināšana. Ne visas dracēnas ir palmveida – D.godseffiana ir krūms, kas nemaz nelīdzinās saviem radiniekiem. Tas ir robusts augs, kas pacieš zemāku temperatūru ziemā un sausāku gaisu nekā maigākās sugas.

Īpašas problēmas.

Lapas ar brūniem galiem un dzeltenām malām.

Visticamākais iemesls ir sauss gaiss. Lielākajai daļai dracēnu nepieciešams augsts gaisa mitrums – podam apliek mitru kūdru un regulāri rasina. Līdzīgu efektu var radīt auksts caurvējš, kā arī nepietiekama laistīšana. Ja vainīgs sausums pie saknēm, tad uz lapām parādīsies arī brūni plankumi.

Lapas mīkstas un saritinājušās, ar brūnām malām.

Pārāk zema temperatūra. Jutīgās dracēnas ātri parādīs šos simptomus, ja aukstās ziemas naktīs tiks turētas tuvu logam.

Dzeltē apakšējās lapas.

Ja šī parādība izpaužas lēni, tā ir dabiska un veciem augiem neizbēgama. Dracēnām ir raksturīgs lapu pušķis kaila stumbra galotnē. Šis izskats veidojas ierobežota lapu dzīves ilguma dēļ. Katra lapa nodzeltē un atmirst pēc aptuveni diviem gadiem.

Lapas ar brūniem plankumiem.

Nepietiekama laistīšana. Augsnes kamolam jābūt mitram.
Šo un citus telpaugus ir iespējams pasūtīt pie mums un piegāde būs bez maksas.

Citronkoks (Citrus limon)

Citronkoka sugas, šķirnes un formas.

Ļoti daudzas ģints Citrus sugas un šķirnes telpās ražo, bet augiem jānodrošina labi apstākļi, un pat tad augļi var nebūt tādas kvalitātes, kādu piedāvā veikalos. Populārākā suga ir Citrus mitis (Citrofortunella mitis) – 1,2m augsts krūms ar maziem, rūgtiem augļiem, sāk ražot agrīnā vecumā.

Protams, citrona koka audzēšana mājās ir valdzinoša, taču, ja vēlaties iegūt augļus, tad jāiegādājas šim mērķim īpaši atlasīts telpās audzējams citronkoks. Problēma ir tāda, ka no sēklām audzēti augi neražos, ja izrādīsies par lielu parastai istabai. Telpaugu veikalos iegādājamie krūmveida kociņi ar spīdīgām lapām sāk ražot agrīnā vecumā. Parastais ziedēšanas laiks ir vasara, bet C. mitis var raisīt mazus, baltus ziedus un ražot mazus, rūgtus augļus gandrīz visu gadu.

CitronkoksAudzēšana ir vienkārša – galvenās vajadzības ir laba drenāža, telpa bez caurvēja, uzmanīga laistīšana, bagātīga mēslošana un vēsi, bet ne auksti apstākļi ziemā. Vasarā jānovieto laukā. Ziedi mākslīgi jāapputeksnē ar vates piciņu. Ja dzeltējošās lapas atklāj magnija deficītu, mēslo ar Multi Tonic.

Citronkoka izmantošana. Neliels augļu koks, ko var audzēt telpā, siltumnīcā aranžērijā vai vasarā ārā. Augļus var ēst.

Citronkoka izcelsme. Mjanmas ziemeļdaļa un Ķīnas dienviddaļa.

Apraksts. Neliels ērkšķains koks ar iegareni ovālām lapām. Baltajiem ziediem ir brīnišķīga smarža. Citroni sākumā ir zaļi, bet nogatavojoties kļūst dzelteni.

Apgaismojums un novietojums. Labi aug saulē, bet pacieš arī izkliedētu gaismu.

Temperatūra. Siltā vai vēsā telpā. Minimālā gaisa temperatūra, kuru pacieš augs ir 0 grādu pēc celsija.

Citronkoka laistīšana. Augšanas periodā augu laista regulāri, kad augsne ir gandrīz izžuvusi. Ziemā augsni tur gandrīz sausu.

Citronkoka mēslošana. Augšanas periodā augu reizi mēnesī mēslo ar mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa.

Citronkoka kopšana. Augam no oktobra līdz aprīlim nepieciešams miera periods. To nevieto gaišā, vēsā telpā, kur gaisa temperatūra ir aptuveni 5 grādi pēc celsija. Augam nepieiešama laba drenāža. Pārstāda katru gadu pavasarī.

Kaitēkļi un slimības. Tīklērces.

Starp citu citronkoku un citus dekoratīvos telpaugus ir iespējams pasūtīt mūsu interneta veikalā.

Pasūti Citronkoku šeit

Ziedu un telpaugu piegāde Rīgā ir bez maksas.

Cīka (Cycas revoluta)

Cīka (Cycas revoluta)

Cīka (Cycas revoluta) – Cikadejas ir izteikti palmveidīgas, bet tās nav īsto palmu radinieces. Dārzu centros atradīsiet tikai vienu sugu – atritināto cikadeju (Cycas revoluta). Tas ir izteikti lēnaudzīgs augs, kas gadā raisa tikai vienu lapu. Ar laiku tas veido pievilcīgu tumši zaļu, stingru, lokveidā izteiktu, 60 cm garu lapu rozeti.

Cycas revoluta jeb Ieritinātā cika (sāgopalma).

Cīka Cycas revolutaCīkas izmantošana. Augs ar dekoratīvām lapām, ko var audzēt telpā, siltumnīcā, oranžērijā vai vasarā ārā.

Cīkas izcelsme. Japānas dienviddaļa un Rjukju salas.

Apraksts. Kokveida augs ar izturīgu, cilindrisku stumbru un tumši zaļām, ādainām, pluksnainām lapām. Cika aug ļoti lēni.

Apgaismojums un novietojums. Saulē vai izkliedētā gaismā.

Temperatūra. Siltā, bet ziemā – vēsākā telpā. Minimālā gaisa temperatūra, kuru pacieš augs, ir 0 grādu pēc celsija.

Cīkas laistīšana. Augšanas periodā augu laista, kad augsne ir gandrīz izžuvusi. Ja ziemā augs novietots vēsā telpā, augsni laista minimāli.

Mēslošana. Augšanas periodā augu reizi mēnesī mēslo ar mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa.

Cīkas kopšana. Vasarā augu iznes ārā un novieto aizsargātā vietā. Ja augu novietos saulē, lapas izaugs lielākas. Ziemā vēlams miera periods. Augu novieto gaišā, vēsā telpā, kur gaisa temperatūra ir 5-10 grādi pēc celsija. Pārstāda katru trešo gadu agri pavasarī.

Kaitēkļi un slimības. Mīkstās bruņutis.

Citas sugas vai šķirnes. Nav.

Šo skaisto telpaugu ir iespējams pasūtīt arī mūsu interneta veikalā.

Pasūtiet Cīkadeju šeit

Un protams puķu un telpaugu piegāde Rīgā ir bez maksas.

Lielziedu Hortenzija (Hydrangea macrophylla)

Hortenzijām ir šķirnes ar lodveida un mežģīņveida (ārējais gredzens ar atvērtiem ziediem) ziedkopām. Divas galvenās vajadzības ir vēsi apstākļi un vienmēr mitrs substrāts. Pēc ziedēšanas dzinumus saīsina uz pusi.

Lielziedu hortenzija (Hydrangea macarphylla)Lielziedu Hortenzijas izmantošana. Ziedošs krūms, ko var audzēt telpā, siltumnīcā, oranžērijā vai ārā.

Hortenzijas izcelsme. Japāna un Koreja.

Hortenzijas apraksts. Kompakts zarots krūms ar lielām, zāģzobainām, koši zaļām lapām un videjām līdz lielām ziedkopām ar baltiem, ziliem, sārtiem vai karmīnsarkaniem ziediem.

Apgaismojums un novietojums. Labi aug izkliedētā gaismā, bet pacieš arī sauli.

Temperatūra. Siltā vai vēsā telpā. Vēsumā zied ilgāk. Dārzā salcietīga.

Laistīšana. Augšanas un ziedēšanas sezonā laista bagātīgi, nepieļaujot augsnes izžūšanu. Pārējā laikā augu laista mazāk.

Hortenzijas mēslošana. Aigšanas periodā augu reizi divās nedēļās mēslo ar mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa.

Hortenzijas kopšana. Pēc noziedēšanas augu likvidē vai izstāda dārzā.

Kaitēkļi un citas slimības. Tīklērces, pelēkā puve un miltrasa.

Citas sugas vai šķirnes. Ir ļoti daudz Hortenziju šķirņu. Tie atšķiras ar ziedu krāsu. Ziedi var būt balti, sārti, tumšsarkani vai zili.

Lielziedu hortenziju ir iespējams arī iegādāties pie mums interneta veikalā.

Pasūti Lielziedu hortenziju šeit

Ziedu piegāde Rīgā ir bez maksas.

Yucca – Ziloņkāju juka

Ziloņkāju juka - Yucca. Iespējama piedāge un pasūtījumi internetā.

Nobriedusi Ziloņkāju juka ir palmveida augs hallei vai lielai istabai. Liela Ziloņkāju juka ir dārga un būtu pareizi jākopj. Tai nepieciešams dziļš, labi drenēts pods, ko vasarā var novietot laukā. Ziemā tai vajadzīga vēsa un labi apgaismota vieta. Pēc daudziem gadiem var parādīties balti zvanveida ziedi.

Ziloņkāju juka - YuccaZiloņkāju jukas izmantošana. Izturīgs augs ar dekoratīvām lapām, var audzēt telpā, siltumnīcā, aranžērijā vai vasarā ārā.

Ziloņkājas jukas izcelsme. Meksika un Gvatemala.

Apraksts. Neliels stumbru veidojošs augs ar platu, tumši zaļu, ādainu lapu rezeti. Lapām ir raupjas malas un mīksts gals.

Apgaismojums un novietojums. Labi aug saulē, bet pacieš arī izkliedētu gaismu.

Temperatūra. Siltā vai vēsā telpā, ziemā – vēsākā. Minimālā gaisa temperatūra, kuru pacieš augs, ir 0 grādi pēc celsija.

Laistīšana. Laista, kad augsne ir izžuvusi. Ja augu ziemā tur vēsā telpā, to laista mazāk.

Ziloņkāju jukas mēslošana. Augšanas periodā augu reizi divās nedēļās mēslo ar atšķaidītu mēslojumu.

Ziloņkāju juka – Kopšana. Agri pavasarī augu, ieskaitot tā koksnaino stumbru, var apgriezt. Ziemā augam nepieciešams miera periods. To novieto gaišā, vēsā telpā, kur gaisa temperatūra ir 10-15 grādi pēc celsija. Pārstāda katru otro vai trešo gadu agri pavasarī.

Kaitēkļi un slimības. Laputis, pūkainās un mīkstās bruņutis, tīklērces.

Ziloņkāju juka var iegādāties arī pie mums interneta veikalā.

Pasūti Ziloņkāju juku šeit

Un protams ziedu un telpaugu piegāde Rīgā, kā vienmēr ir bez maksas.

Naudas Koks (Crassula/Krasula)

Naudas koks - cena, kopšana, audzēšana

Naudas kokam jeb Krasulām nav tipisku lapojuma vai izskata īpašību, kas palīdzētu tās noteikt. Lapas variē no zvīņveidīgām līdz vairākus centimetrus garām, augums – no izplesta līdz stingram un stāvam, lapu krāsa – no pelēkas līdz sarkanai. Viena no populārākajām sugām ir portulaku krasula ((Naudas koks) Crassula argentea) ar kokveida stumbriem, kas sasniedz 90 cm augstumu vai vairāk. Kokveida krasula (C. arborescens) ir diezgan līdzīga, tikai lapas nav tik ieapaļas un pēc krāsas ir pelēcīgas.

Naudas koks jeb KrasulaIr vairākas sugas, kurām stumbri aug it kā cauri saaugušām lapām, caurumaina krasula ((naudas koks) C. perforata, 60 cm augsta) un ļoti līdzīgā klinšu krasula ((naudas koks) C. rupestris). Sirpjveida krasula ((naudas koks) C. falcata) ir vislielākās lapas. Šī ar pelēkām lapām un sarkaniem ziediem ir viegli audzējama. Tā sasniedz 60-90 cm augstumu. Stāvā, zarainā staipekņveida krasula ((naudas koks) C. lycopodioides) ir pilnībā klāta ar sīkām sulīgām zvīņveida lapām.

 

Olveida krasula ((naudas koks) Biezlapju dzimta)

Izmantošana. Izturīgs dekoratīvs sukulents, ko var audzēt telpā, siltumnīcā vai oranžērijā. Lieliski iederas darba vietās un birojos.

Naudas koka izcelsme. Dienvidāfrika.

Naudas koka apraksts. Krūmveida sukulents ar spīdīgām, biezām lāpstveida lapām, kas saulē kļūst sārtas. Veci augi zied ar gaiši sārtiem ziediem.

Apgaismojums un novietojums. Labi aug saulē, bet pacieš arī izkliedētu gaismu.

Temperatūra. Siltā, bet ziemā – vēsākā telpā. Minimālā gaisa temperatūra, kuru pacieš augs, ir 0 C.

Naudas koksNaudas koka laistīšana. Ja augu laista par daudz, tas sapūst un aiziet bojā. Augšanas periodā augu laista regulāri, kad augsne ir izžuvusi. Ziemā laista minimāli – tā, lai augsne ir gandrīz sausa.

Naudas koka mēslošana. Augšanas periodā augu reizi mēnesī mēslo ar mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa.

Naudas koka kopšana. Ziemā augam nepieciešams miera periods. To novieto gaišā, vēsā telpā, kur gaisa gaisa temperatūra ir aptuveni 5 C. Pārstāda katru trešo gadu pavasarī.

Kaitēkļi un slimības. Laputis un tīklērces.

 

Šo raksturojumu var arī attiecināt uz pārējām naudas koka sugām un šķirnēm par cik tās ir ļoti līdzīgas.

Naudas koku ir iespējams iegādāties arī pie mums interneta veikalā.

Pasūti naudas koku pie mums

Un ziedu piegāde kā vienmēr Rīgā ir bez maksas.

Telpaugu terminu vārdnīca

Acs – neizaudzis žākles (snaudošais) pumpurs.

Actiņa – zieda centrālā daļa.

Aksils, lapas žākle – leņķis starp lapu vai lapas kātu un dzinumu. Aksilā bieži attīstās veģetatīvais vai ģeneratīvais pumpurs (snaudošais, aksilārais pumpurs).

Apikāls – zara (stumbra, stumblāja) galotnē.

Apsakņošanās stimulators – ķīmiska viela – pulveris vai šķidrums, kas veicina skaņu veidošanos spraudeņiem.

Apsarme – dabiskas izcelsmes miltains vai vaskains slānis uz auga virszemes daļām.

Areolas – sīki pauguriņi (parasti ar matiņu pušķi) uz kaktusu stumbriem. No tiem aug ērkšķi vai glohīdijas.

Atpūtas periods – laiks, kad augam dabiski apstājas augšana, bet nenokrīt lapas vai nokrīt ļoti nedaudz. Salīdziniet ar miera periodu.

Atvase – jauns stāds, kas attīstās pie nobrieduša auga. To lielākoties var atdalīt un lietot pavairošanā.

Auglenīca – zieda sevišķā daļa.

Augsnes sisldīšana – to nodrošina ar elektrības vadiem vai karstā ūdens caurulēm spraudeņu apsakņošanas vai sēklu dīkšanas laikā.

Augstcelma augs – tāds, kas normāli neaug kā koks, bet tiek veidots koka formā.

Augšanas punkts – dzinuma galotne, kas ir atbildīga par augšanu garumā.

Augu logs – dubulti novietoti logi, starp kuriem audzē augus.

Balons – liels un smags stikla trauks, kas tika radīts ķīmisku vielu uzglabāšanai, bet mūsdienās bieži tiek lietots kā konteiners pudeles dārzu izveidošanai.

Bārdaina vainaglapa – tāda, uz kuras ir pušķi vai rindā sakārtoti izaugumi.

Bonsai – pundurauguma koku veidošanas un audzēšanas māksla, rūpīgi apgriežot saknes un dzinumus, kā arī ierobežojot sakņu augšanu.

Bumbulis – uzkrājējorgāns – uzbiezināta dzinuma pazemes pārveidne, izmanto pavairošanā.

Bumbuļsīpols – uzbiezināta stumbra pamatne, kas atrodas zem zemes. Tam ir nozīme augu veģetatīvajā pavairošanā, piem., krokusiem.

Dalīšana – augu pavairošanas metode, sadalot katru augu divās vai vairāk daļās.

Daudzgadīgs augs – tāds, kas normālos apstākļos dzīvo trīs vai vairāk gadus.

Daudzkrāsains zieds – tāds, kura vainaglapām ir vismaz trīs iteikti atšķirīgas krāsas.

Destilēts ūdens – tīrs ūdens, kas atbrīvots no tajā izšķīdušajiem sāļiem. Agrāk to ieguva ar destilēšanu, tagad – ķīmiskā ceļā ar demineralizāciju.

Dīgšana – auga pirmā attīstības stadija no sēklas.

Disks – kurvīša centrālā saplacinātā daļa. To veido īsi stobrziedi.

Divgadīgs – augs, kas savu dzīves ciklu pabeidz divās veģetācijas sezonās. Salīdziniet ar viengadīgs un daudzgadīgs.

Divkrāsains zieds – tāds, kam vainaglapas ir divās izteikti atšķirīgās krāsās.

Dubbultā stādīšana podā (dubultā padošana) – amerikāņu termins iepodota auga ievietošanai lielākā, ar mitru kūdru pildītā podā.

F1 Hibrīds – pirmā paaudze, kas izveidojas, sakrustojot divas tīras līnijas. Tas lielākoties ir spēcīgāks nekā parasts hibrīds.

Filodijs – lapas kāta pārveidne, kas izskatās līdzīgi un darbojas kā lapa.

Filoklādijs – stumbra pārveidne, kas ieņēmusi lapas formu, piem., adatveida Asparaugus plumosus “lapas”.

Fungicīdi – ķīmiskas vielas sēņu izraisīto slimību ārstēšanai.

Gaisa sakne – sakne, kas attiet no stumbra virs augsnes līmeņa. Gaisa saknes parasti var redzēt pieaugušiem Monstera deliciosa eksemplāriem.

Galotņošana – dzinumu galotņu nokniebšana, lai sekmētu zarošanos vai ziedēšanu.

Garās dienas augs – augs, kam nepieciešams vairāk gaismas, nekā tas normāli saņemtu no dienas gaismas, lai ziedētu, piem., sanpaulijas.

Glohīdijas – sīki āķveida matiņi uz dažu kaktusu stumbriem.

Hibrīds – augs, kura vecāki ir ģenētiski atšķirīgi. Vecākaugi var būt no dažādām šķirnēm, varietātēm, sugām vai ģintīm, bet ne no dažādām dzimtām.

Hidroponika – metode augu audzēšanai barības vielu šķīdumā.

Higrometrs – instruments relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.

Hloroze – lapu dzeltēšana vai izbalēšana hlorofila trūkuma gadījumā.

Īsās dienas augs – augs, kam nepieciešams mazāk gaismas, nekā tas normāli saņemtu no dienas gaismas, lai ziedētu, piem., krizantēmas un puansetijas.

Izstīdzējis augs – pārmērīgi garš un vājš augs, kas cietis no gaismas trūkuma un sablīvētības.

Izturīgs telpaugs – tāds, kas ilgstoši var izturēt 7 C temperatūru vai mazāk.

Jutīgs telpaugs – tāds, kam nepieciešamā minimālā temperatūra ir 15,5 C. Tas var paciest neilgu temperatūras pazemināšanos. Salīdziniet ar izturīgs un vidēji izturīgs telpaugs.

Kapilārā darbība – dabiska augšupejoša ūdens kustība ierobežotā telpā, piem., starp augsnes daļiņām.

Kauslapa – zieda kausa pamatvienība.

Kauss – apziedņa ārējais, atšķirīgais lapu gredzens. Parasti zaļš, bet dažkārt krāsains.

Koks – kokaugs ar vienu izteiktu galveno stumbru. Salīdziniet ar krūms.

Krūms – kokaugs ar vairākiem vienādas nozīmes stumbriem. Salīdziniet ar koks.

Kserofīts – augs, kas spējīgs dzīvot ļoti sausos apstākļos.

Kūdra – daļēji sadalījušās sfagnu sūnas vai grīšļi; to izmanto substrātu gatavošanā. Vērtīga ar savu izteikto gaisa un ūdens ietilpību, kā arī tīrību no nezālēm un slimību ierosinātājiem.

Kurvītis – ziedkopa, kas sastāv no daudziem stobrziediem, piem., krizantēmām.

Lakstaugs – augs, kam stumbrs (stublājs) nav pārkoksnējies.

Lapiņas – saliktas lapas sastāvdaļa.

Lapu trūdzeme – daļēji sadalījušās lapas, kuras lieto stādīšanas substrātu maisījumos. Tā pirms lietošanas jāizsijā jāsterilizē.

Latekss – dažu augu pienaina šūnsula. Tāda ir Ficus elastica decora un Euphorbia.

Lauska – sasista keramikas poda atlūza, ko izmanto drenāžai.

Līnija – no sēklām izaudzētu augu (sugas, varietātes vai šķirnes) selekcija.

Makramē – dekoratīvi mezglota virve vai aukla podu iekāršanai.

Medusrasa – lipīgs, cukurains sekrēts, ko uz augiem izdala kukaiņi, piem., laputis un baltblisiņas.

Melnkāja – sēņu izraisīta sējeņu sakņu kakliņa puve.

Mezgls – vieta uz stumbra, kur piestiprinās lapas vai pumpuri.

Miera periods – laiks, kad augam dabiski apstājusies augšana un lapas ir nokritušas, vai arī tad, kad atmirušas virszemes daļas. Tas parasti, bet ne vienmēr, ir ziemā. Salīdziniet ar atpūtas periodu.

Mietsakne – dažkārt paresnināta, stingra sakne, kas aug vertikāli iekšā augsnē.

Mieturis – lapu sakārtojums, kur no mezgla starveidīgi atiet trīs vai vairāk lapas.

Mikroklimats – temperatūra un gaisa mitrums tieši apkārt augam. Tas var ievērojami atšķirties no vispārējā klimata istabā.

Mikrospraudenis – augs, kas radīts ar mikropavairošanu – modernu metodi, kurā izmanto sīkas vecākauga daļiņas sterilā barības vielu gēlā.

Mutācija – pēkšņas ģenētiskas izmaiņas, kuru dēļ rodas jaunas īpašības. Šīs jaunās īpašības var mantot.

Neitrāls – ne skābs, ne sārmains; pH 6,5-7,5.

Neorganiska viela – ķīmiska viela (Mēslojums), kas nav iegūta no esoša vai bijuša dzīva avota.

Norūdīšana – pakāpeniska pieradināšana pie vēsākiem apstākļiem.

Organiska viela – ķīmiska viela (mēslojums), kas iegūta no esoša vai bijuša dzīva avota.

Osmunda šķiedras – papardes Osmunda regelis saknes, kuras izmanto arhideju substrāta pagatavošanā.

Pamīšs lapu novietojums – lapas pie stumbra (stublāja, zariem) piestiprinātas  dažādos augstumos. Salīdziniet ar pretēju lapu novietojumu un mieturi.

Pārstādīšana – auga pārstādīšana pareiza izmera lielākā podā, kas ļauj turpināties sakņu attīstībai.

Pavairošana ar gaisa spraudeņiem – pavairošanas metode augiem, kas nezarojas, piem., Ficus elastica decora, kurš ir zaudējis savas apakšējās lapas.

Pēdiņa – koksnes un mizas gabaliņš, kas paliek pie sāndzinuma (spraudeņa) pamatnes, atraujot to no galvenā dzinuma. Daži spraudeņi ar pēdiņu apsakņojas ātrāk nekā bez tās.

pH – skābuma vai sārmainuma mērs. Zem pH 6,5 ir skābs, virs pH 7,5  – sārmains.

Piķēšana – sējeņu tālāka pārstādīšana no traukiem, kur tie uzdīguši.

Plātne – lapas vai kauslapas izplēstā, paplašinātā daļa.

Plūksnaina lapa – lapas daivas sakārtotas abās pusēs gar centrālo asi.

Posms – attālums starp stumbra (stublāja) mezgliem.

Potēšana – process, kurā viena auga zaru vai pumpuru piesaista cita auga zaram.

Pretējs lapu novietojums – tāds, kur lapas uz stumbra sakārtotas pretējos pāros. Salīdziniet ar pamīšs lapu novietojums un mieturis.

Pudeles dārzs – terārijs liela un smaga stikla trauka, pie., balona veidā.

Pumpursīpols – nepieaudzis sīks sīpols, kas veidojas uz auga stublāja, piem., lilijām.

Puteksnīca – zieda daļa, kurā veidojas putekšņi. Tā ir augšējā putekšņlapas daļa.

Putekšņlapas – zieda vīrišķā daļa.

Rozete – ciešs pamīšs lapu sakārtojums pie auga pamatnes.

Saaugušas lapas – pretējas lapas ar savstarpēji saplūdušām plātnēm.

Saknenis – uzbiezināts dzinums, kas aug horizontāli zem vai virs augsnes.

Sakņu atvase – atvase no auga saknēm vai pazemes dzinuma.

Sakņu kakls – vieta, kur savienojas stumbrs (stublājs) ar sakni. Parasti tas atrodas augsnes līmenī vai ļoti tuvu tam.

Salikta lapa – sastāv no 2 vai vairāk lapiņām, kas piestiprinātas pie lapas kāta (ass), piem., šeflērām.

Sāndzinumu veidošana – notiek galvenā augšanas punkta zaudēšanas gadījumā.

Sēdošs – lapa vai zieds, kas piestiprinās pie dzinuma bez kātiņa.

Seglapa (augšlapa) – izmainīta lapa, bieži vien spilgti krāsota un tiek jaukta ar vainaglapām. Telpaugi ar izskatīgām augšlapām ir puansetijas, afelandras bugenvilejas.

Sekstains (krokains) – gaiļasekstei līdzīga lapa, dzinums vai zieds.

Sēnes – dzīvi organismi, kas pārtiek no citu organismu ražotām vielām. Telpaugu dārzniekam tās pazīstamas kā infekcijas slimību, piem., miltrasas, kvēpsarmas un pelēkās puves, izraisītājas.

Sīpols – auga uzkrājējorgāns, parasti veidojas zem zemes, ir veģetatīvās pavairošanās nozīme. Īstais sīpols sastāv no uzbiezinātām lapām, kas sakārtotas ap centrālo pumpuru, taču šis termins bieži neprecīzi tiek attiecināts uz bumbuļsīpoliem, sakneņiem un bumbuļiem.

Sistēmisks – pasticīds, kas iekļūst augā un ceļo pa tā šūnsulu.

Skāba vide – satur niecīgu daudzumu kaļķi vai nesatur nemaz, un tās pH ir mazāks par 6,5.

Smidzinātājs – ierīce gaisa mitruma palielināšanai telpā.

Smilšmāls – labas kvalitātes augsne, ko lieto substrāta pagatavošanai. Tā sastāvā pietiekamā daudzumā jābūt mālam, smiltīm un šķiedrām.

Sporas – dažu augu, piem., paparžu, vairošanas orgāni.

Sports – augs ar iedzimušām mainītām īpašībām; mutācija.

Spraudenis – auga daļa (lapa, dzinums vai sakne), ko izmanto jaunu augu iegūšanai.

Staraina lapa – lapas daivas staru veidā atiet no viena punkta.

Steidzināšana – augu piespiešana augt un ziedēt pirms dabiskā laika.

Sterilizēta augsne – diezgan maldinošs termins. Ar tvaiku vai ķīmiskām vielām sterilizēta augsne ir tikai daļēji sterilizēta. Kaitīgie organismi tiek iznīcināti, bet derīgās baktērijas – ne.

Stobrziedi – sīki ziedi, kas veido ziedkopu – kurvīti, piem., cinerārijām.

Substrāts – telpaugu audzēšanā to saprot kā podošanai vai sēšanai/spraušanai domātu maisījumu, kas sastāv no kūdras (bezaugsnes substrāts) vai sterilizētas augsnes (augsnes substrāts) un citiem materiāliem – smiltīm, kaļķa un mēslojuma. Kā viena no sastāvdaļām var arī būt komposts, kas iegūts no augu atliekām.

Sulošana – šūnsulas zaudēšana no auga audiem griezuma gadījumā.

Terārijs – daļēji vai pilnībā slēgta stikla tvertne telpaugu audzēšanai.

Terminālis – visaugstākais stumbra pumpurs vai lapa.

Topiārijs – kokaugu vainaga apgriešanas māksla, veidojot ģeometriskas formas un sarežģītus rakstus.

Transpirācija – ūdens zudums caur lapu porām (atvārsnītēm).

Vainaglapa – zieda vainaga pamatvienība. Lielākoties zieda košākā daļa.

Vainags – atsevišķu vai saaugušu vainaglapu gredzens. Gandrīz vienmēr nodrošina ziedu galveno krāšņumu.

Vairsīpols – nepieaudzis sīks sīpols, kas veidojas pie pieaugošā sīpola pamatnes, piem., hiacintēm.

Vālīte – ziedkopa ar paresninātu asi un sēdošiem, blīvi sakārtotiem ziediem.

Vārpa – ziedkopa ar vienu galveno asi, uz kuras sakārtoti zēdoši ziedi.

Vidēji izturīgs telpaugs – tāds, kam veselīgai augšanai nepieciešamā minimālā temperatūra ir 10-12,5 C. Salīdziniet ar izturīgs un jutīgs.

Viengadīgs – augs, kas pabeidz savu dzīves ciklu vienā gadā. Salīdziniet ar divgadīgs un daudzgadīgs.

Vīte – daudzveidīga dzinuma vai lapas pārveide, kas pieķeras tuvāk esošajam balstam.

Zāģzobains – ar leņķī sakārtotiem zobiņiem.

Zemsedzes augs – to izmanto, lai iegūtu zemu augošu paklāju starp pārējiem augiem.

Ziedkopa – ziedu sakārtojums uz auga stumbra.

Ziemas dārzs – daļēji vai pilnībā no stikla veidota mājai piekļauta būve, kurā audzē lielu daudzumu dažādu augu.

Vai nopirktie augi jāpārstāda?

Vai nopirktie augi jāpārstāda?

Gandrīz visi no ārzemēm ievestie augi iestādīti kūdras substrātā, pat sausumu mīlošie sukulenti, kuriem tas nepavisam nav piemērots. Vienīgi orhidejas iestādītas substrātā, ko veido koka mizas gabaliņi. Nereti augs iespiests nesamērīgi mazā podiņā, kur tam ir par šauru. Par to liecina saknītes, kas spraucas ārā pa drenāžas caurumu. Augi būs pateicīgi, ja tos pārtādīsiet piemērotā augsnē un atbilstoša lieluma podā.

Augu pārstādīšanaProtams, ziedēšanas laikā augi nav jāpārstāda. Arī orhidejas bez īpašas vajadzības nevajadzētu pārstādīt – neprofesionāli darbojoties, tām var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Laiks no oktobra līdz februāra beigām nav labvēlīgs pārstādīšanai, jo tad lielai daļai augu ir miera periods.

Lieliski piedāvājumi ziediem un telpaugiem, pieejami katru dienu mūsu interneta veikalā vai arī pie mums jaunajā veikalā – Tallinas ielā 83, Rīgā. Un protams kā jau vienmēr, ziedu piegāde Rīgā ir bez maksas.

 

Cik bieži jālaista telpaugi?

Cik bieži jālaista telpaugi?

Augu prasības pēc ūdens ir ļoti dažādas. Piemēram, dižmeldri vēlas, lai to saknes kārtīgi izmirkst, arī adiantpapardēm, tiklīdz augsne iekaltusi, novīst lapas. Turpretī sukulentiem miera periodā ūdens ir pat bīstams: piemēram, litopši aiziet bojā, ja ziemā tiem uzpil kaut lāse ūdens.

Cik bieži jālaista telpaugi?Lielākā daļa telpaugu savu prasību ziņā ir kaut kur starp šīm galējībām. Visizplatītākos un pievilcīgākos telpaugus parasti laista tad, kad augsne sausa. Telpaugus atbilstoši to vajadzībai pēc ūdens var iedalīt trijās grupās:

  • necieš iekaltēšanu, augsnei jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne slapjai;
  • vēlas mitru augsni, taču starp laistīšanas reizēm ļauj tai apžūt;
  • augšanas periodā starp laistīšanas reizēm augsnei jābūt sausai, miera periodā laista ļoti reti vai nelaista nemaz.

Tomēr, arī reti laistot, podā jāsamitrina visa augsne, ne tikai tās virskārta.

Mūsu uzņēmums piedāvā dažāda veida pakalpojumus, tai skaitā telpaugu un ziedu kopšanas pakalpojumus uzņēmumiem un birojiem.

Kā arī ziedu piegāde Rīgā, mūsu klientiem ir bez maksas.