Naudas Koks (Crassula/Krasula)

Naudas koks - cena, kopšana, audzēšana

Naudas kokam jeb Krasulām nav tipisku lapojuma vai izskata īpašību, kas palīdzētu tās noteikt. Lapas variē no zvīņveidīgām līdz vairākus centimetrus garām, augums – no izplesta līdz stingram un stāvam, lapu krāsa – no pelēkas līdz sarkanai. Viena no populārākajām sugām ir portulaku krasula ((Naudas koks) Crassula argentea) ar kokveida stumbriem, kas sasniedz 90 cm augstumu vai vairāk. Kokveida krasula (C. arborescens) ir diezgan līdzīga, tikai lapas nav tik ieapaļas un pēc krāsas ir pelēcīgas.

Naudas koks jeb KrasulaIr vairākas sugas, kurām stumbri aug it kā cauri saaugušām lapām, caurumaina krasula ((naudas koks) C. perforata, 60 cm augsta) un ļoti līdzīgā klinšu krasula ((naudas koks) C. rupestris). Sirpjveida krasula ((naudas koks) C. falcata) ir vislielākās lapas. Šī ar pelēkām lapām un sarkaniem ziediem ir viegli audzējama. Tā sasniedz 60-90 cm augstumu. Stāvā, zarainā staipekņveida krasula ((naudas koks) C. lycopodioides) ir pilnībā klāta ar sīkām sulīgām zvīņveida lapām.

 

Olveida krasula ((naudas koks) Biezlapju dzimta)

Izmantošana. Izturīgs dekoratīvs sukulents, ko var audzēt telpā, siltumnīcā vai oranžērijā. Lieliski iederas darba vietās un birojos.

Naudas koka izcelsme. Dienvidāfrika.

Naudas koka apraksts. Krūmveida sukulents ar spīdīgām, biezām lāpstveida lapām, kas saulē kļūst sārtas. Veci augi zied ar gaiši sārtiem ziediem.

Apgaismojums un novietojums. Labi aug saulē, bet pacieš arī izkliedētu gaismu.

Temperatūra. Siltā, bet ziemā – vēsākā telpā. Minimālā gaisa temperatūra, kuru pacieš augs, ir 0 C.

Naudas koksNaudas koka laistīšana. Ja augu laista par daudz, tas sapūst un aiziet bojā. Augšanas periodā augu laista regulāri, kad augsne ir izžuvusi. Ziemā laista minimāli – tā, lai augsne ir gandrīz sausa.

Naudas koka mēslošana. Augšanas periodā augu reizi mēnesī mēslo ar mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa.

Naudas koka kopšana. Ziemā augam nepieciešams miera periods. To novieto gaišā, vēsā telpā, kur gaisa gaisa temperatūra ir aptuveni 5 C. Pārstāda katru trešo gadu pavasarī.

Kaitēkļi un slimības. Laputis un tīklērces.

 

Šo raksturojumu var arī attiecināt uz pārējām naudas koka sugām un šķirnēm par cik tās ir ļoti līdzīgas.

Naudas koku ir iespējams iegādāties arī pie mums interneta veikalā.

Pasūti naudas koku pie mums

Un ziedu piegāde kā vienmēr Rīgā ir bez maksas.

Telpaugu terminu vārdnīca

Acs – neizaudzis žākles (snaudošais) pumpurs.

Actiņa – zieda centrālā daļa.

Aksils, lapas žākle – leņķis starp lapu vai lapas kātu un dzinumu. Aksilā bieži attīstās veģetatīvais vai ģeneratīvais pumpurs (snaudošais, aksilārais pumpurs).

Apikāls – zara (stumbra, stumblāja) galotnē.

Apsakņošanās stimulators – ķīmiska viela – pulveris vai šķidrums, kas veicina skaņu veidošanos spraudeņiem.

Apsarme – dabiskas izcelsmes miltains vai vaskains slānis uz auga virszemes daļām.

Areolas – sīki pauguriņi (parasti ar matiņu pušķi) uz kaktusu stumbriem. No tiem aug ērkšķi vai glohīdijas.

Atpūtas periods – laiks, kad augam dabiski apstājas augšana, bet nenokrīt lapas vai nokrīt ļoti nedaudz. Salīdziniet ar miera periodu.

Atvase – jauns stāds, kas attīstās pie nobrieduša auga. To lielākoties var atdalīt un lietot pavairošanā.

Auglenīca – zieda sevišķā daļa.

Augsnes sisldīšana – to nodrošina ar elektrības vadiem vai karstā ūdens caurulēm spraudeņu apsakņošanas vai sēklu dīkšanas laikā.

Augstcelma augs – tāds, kas normāli neaug kā koks, bet tiek veidots koka formā.

Augšanas punkts – dzinuma galotne, kas ir atbildīga par augšanu garumā.

Augu logs – dubulti novietoti logi, starp kuriem audzē augus.

Balons – liels un smags stikla trauks, kas tika radīts ķīmisku vielu uzglabāšanai, bet mūsdienās bieži tiek lietots kā konteiners pudeles dārzu izveidošanai.

Bārdaina vainaglapa – tāda, uz kuras ir pušķi vai rindā sakārtoti izaugumi.

Bonsai – pundurauguma koku veidošanas un audzēšanas māksla, rūpīgi apgriežot saknes un dzinumus, kā arī ierobežojot sakņu augšanu.

Bumbulis – uzkrājējorgāns – uzbiezināta dzinuma pazemes pārveidne, izmanto pavairošanā.

Bumbuļsīpols – uzbiezināta stumbra pamatne, kas atrodas zem zemes. Tam ir nozīme augu veģetatīvajā pavairošanā, piem., krokusiem.

Dalīšana – augu pavairošanas metode, sadalot katru augu divās vai vairāk daļās.

Daudzgadīgs augs – tāds, kas normālos apstākļos dzīvo trīs vai vairāk gadus.

Daudzkrāsains zieds – tāds, kura vainaglapām ir vismaz trīs iteikti atšķirīgas krāsas.

Destilēts ūdens – tīrs ūdens, kas atbrīvots no tajā izšķīdušajiem sāļiem. Agrāk to ieguva ar destilēšanu, tagad – ķīmiskā ceļā ar demineralizāciju.

Dīgšana – auga pirmā attīstības stadija no sēklas.

Disks – kurvīša centrālā saplacinātā daļa. To veido īsi stobrziedi.

Divgadīgs – augs, kas savu dzīves ciklu pabeidz divās veģetācijas sezonās. Salīdziniet ar viengadīgs un daudzgadīgs.

Divkrāsains zieds – tāds, kam vainaglapas ir divās izteikti atšķirīgās krāsās.

Dubbultā stādīšana podā (dubultā padošana) – amerikāņu termins iepodota auga ievietošanai lielākā, ar mitru kūdru pildītā podā.

F1 Hibrīds – pirmā paaudze, kas izveidojas, sakrustojot divas tīras līnijas. Tas lielākoties ir spēcīgāks nekā parasts hibrīds.

Filodijs – lapas kāta pārveidne, kas izskatās līdzīgi un darbojas kā lapa.

Filoklādijs – stumbra pārveidne, kas ieņēmusi lapas formu, piem., adatveida Asparaugus plumosus “lapas”.

Fungicīdi – ķīmiskas vielas sēņu izraisīto slimību ārstēšanai.

Gaisa sakne – sakne, kas attiet no stumbra virs augsnes līmeņa. Gaisa saknes parasti var redzēt pieaugušiem Monstera deliciosa eksemplāriem.

Galotņošana – dzinumu galotņu nokniebšana, lai sekmētu zarošanos vai ziedēšanu.

Garās dienas augs – augs, kam nepieciešams vairāk gaismas, nekā tas normāli saņemtu no dienas gaismas, lai ziedētu, piem., sanpaulijas.

Glohīdijas – sīki āķveida matiņi uz dažu kaktusu stumbriem.

Hibrīds – augs, kura vecāki ir ģenētiski atšķirīgi. Vecākaugi var būt no dažādām šķirnēm, varietātēm, sugām vai ģintīm, bet ne no dažādām dzimtām.

Hidroponika – metode augu audzēšanai barības vielu šķīdumā.

Higrometrs – instruments relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.

Hloroze – lapu dzeltēšana vai izbalēšana hlorofila trūkuma gadījumā.

Īsās dienas augs – augs, kam nepieciešams mazāk gaismas, nekā tas normāli saņemtu no dienas gaismas, lai ziedētu, piem., krizantēmas un puansetijas.

Izstīdzējis augs – pārmērīgi garš un vājš augs, kas cietis no gaismas trūkuma un sablīvētības.

Izturīgs telpaugs – tāds, kas ilgstoši var izturēt 7 C temperatūru vai mazāk.

Jutīgs telpaugs – tāds, kam nepieciešamā minimālā temperatūra ir 15,5 C. Tas var paciest neilgu temperatūras pazemināšanos. Salīdziniet ar izturīgs un vidēji izturīgs telpaugs.

Kapilārā darbība – dabiska augšupejoša ūdens kustība ierobežotā telpā, piem., starp augsnes daļiņām.

Kauslapa – zieda kausa pamatvienība.

Kauss – apziedņa ārējais, atšķirīgais lapu gredzens. Parasti zaļš, bet dažkārt krāsains.

Koks – kokaugs ar vienu izteiktu galveno stumbru. Salīdziniet ar krūms.

Krūms – kokaugs ar vairākiem vienādas nozīmes stumbriem. Salīdziniet ar koks.

Kserofīts – augs, kas spējīgs dzīvot ļoti sausos apstākļos.

Kūdra – daļēji sadalījušās sfagnu sūnas vai grīšļi; to izmanto substrātu gatavošanā. Vērtīga ar savu izteikto gaisa un ūdens ietilpību, kā arī tīrību no nezālēm un slimību ierosinātājiem.

Kurvītis – ziedkopa, kas sastāv no daudziem stobrziediem, piem., krizantēmām.

Lakstaugs – augs, kam stumbrs (stublājs) nav pārkoksnējies.

Lapiņas – saliktas lapas sastāvdaļa.

Lapu trūdzeme – daļēji sadalījušās lapas, kuras lieto stādīšanas substrātu maisījumos. Tā pirms lietošanas jāizsijā jāsterilizē.

Latekss – dažu augu pienaina šūnsula. Tāda ir Ficus elastica decora un Euphorbia.

Lauska – sasista keramikas poda atlūza, ko izmanto drenāžai.

Līnija – no sēklām izaudzētu augu (sugas, varietātes vai šķirnes) selekcija.

Makramē – dekoratīvi mezglota virve vai aukla podu iekāršanai.

Medusrasa – lipīgs, cukurains sekrēts, ko uz augiem izdala kukaiņi, piem., laputis un baltblisiņas.

Melnkāja – sēņu izraisīta sējeņu sakņu kakliņa puve.

Mezgls – vieta uz stumbra, kur piestiprinās lapas vai pumpuri.

Miera periods – laiks, kad augam dabiski apstājusies augšana un lapas ir nokritušas, vai arī tad, kad atmirušas virszemes daļas. Tas parasti, bet ne vienmēr, ir ziemā. Salīdziniet ar atpūtas periodu.

Mietsakne – dažkārt paresnināta, stingra sakne, kas aug vertikāli iekšā augsnē.

Mieturis – lapu sakārtojums, kur no mezgla starveidīgi atiet trīs vai vairāk lapas.

Mikroklimats – temperatūra un gaisa mitrums tieši apkārt augam. Tas var ievērojami atšķirties no vispārējā klimata istabā.

Mikrospraudenis – augs, kas radīts ar mikropavairošanu – modernu metodi, kurā izmanto sīkas vecākauga daļiņas sterilā barības vielu gēlā.

Mutācija – pēkšņas ģenētiskas izmaiņas, kuru dēļ rodas jaunas īpašības. Šīs jaunās īpašības var mantot.

Neitrāls – ne skābs, ne sārmains; pH 6,5-7,5.

Neorganiska viela – ķīmiska viela (Mēslojums), kas nav iegūta no esoša vai bijuša dzīva avota.

Norūdīšana – pakāpeniska pieradināšana pie vēsākiem apstākļiem.

Organiska viela – ķīmiska viela (mēslojums), kas iegūta no esoša vai bijuša dzīva avota.

Osmunda šķiedras – papardes Osmunda regelis saknes, kuras izmanto arhideju substrāta pagatavošanā.

Pamīšs lapu novietojums – lapas pie stumbra (stublāja, zariem) piestiprinātas  dažādos augstumos. Salīdziniet ar pretēju lapu novietojumu un mieturi.

Pārstādīšana – auga pārstādīšana pareiza izmera lielākā podā, kas ļauj turpināties sakņu attīstībai.

Pavairošana ar gaisa spraudeņiem – pavairošanas metode augiem, kas nezarojas, piem., Ficus elastica decora, kurš ir zaudējis savas apakšējās lapas.

Pēdiņa – koksnes un mizas gabaliņš, kas paliek pie sāndzinuma (spraudeņa) pamatnes, atraujot to no galvenā dzinuma. Daži spraudeņi ar pēdiņu apsakņojas ātrāk nekā bez tās.

pH – skābuma vai sārmainuma mērs. Zem pH 6,5 ir skābs, virs pH 7,5  – sārmains.

Piķēšana – sējeņu tālāka pārstādīšana no traukiem, kur tie uzdīguši.

Plātne – lapas vai kauslapas izplēstā, paplašinātā daļa.

Plūksnaina lapa – lapas daivas sakārtotas abās pusēs gar centrālo asi.

Posms – attālums starp stumbra (stublāja) mezgliem.

Potēšana – process, kurā viena auga zaru vai pumpuru piesaista cita auga zaram.

Pretējs lapu novietojums – tāds, kur lapas uz stumbra sakārtotas pretējos pāros. Salīdziniet ar pamīšs lapu novietojums un mieturis.

Pudeles dārzs – terārijs liela un smaga stikla trauka, pie., balona veidā.

Pumpursīpols – nepieaudzis sīks sīpols, kas veidojas uz auga stublāja, piem., lilijām.

Puteksnīca – zieda daļa, kurā veidojas putekšņi. Tā ir augšējā putekšņlapas daļa.

Putekšņlapas – zieda vīrišķā daļa.

Rozete – ciešs pamīšs lapu sakārtojums pie auga pamatnes.

Saaugušas lapas – pretējas lapas ar savstarpēji saplūdušām plātnēm.

Saknenis – uzbiezināts dzinums, kas aug horizontāli zem vai virs augsnes.

Sakņu atvase – atvase no auga saknēm vai pazemes dzinuma.

Sakņu kakls – vieta, kur savienojas stumbrs (stublājs) ar sakni. Parasti tas atrodas augsnes līmenī vai ļoti tuvu tam.

Salikta lapa – sastāv no 2 vai vairāk lapiņām, kas piestiprinātas pie lapas kāta (ass), piem., šeflērām.

Sāndzinumu veidošana – notiek galvenā augšanas punkta zaudēšanas gadījumā.

Sēdošs – lapa vai zieds, kas piestiprinās pie dzinuma bez kātiņa.

Seglapa (augšlapa) – izmainīta lapa, bieži vien spilgti krāsota un tiek jaukta ar vainaglapām. Telpaugi ar izskatīgām augšlapām ir puansetijas, afelandras bugenvilejas.

Sekstains (krokains) – gaiļasekstei līdzīga lapa, dzinums vai zieds.

Sēnes – dzīvi organismi, kas pārtiek no citu organismu ražotām vielām. Telpaugu dārzniekam tās pazīstamas kā infekcijas slimību, piem., miltrasas, kvēpsarmas un pelēkās puves, izraisītājas.

Sīpols – auga uzkrājējorgāns, parasti veidojas zem zemes, ir veģetatīvās pavairošanās nozīme. Īstais sīpols sastāv no uzbiezinātām lapām, kas sakārtotas ap centrālo pumpuru, taču šis termins bieži neprecīzi tiek attiecināts uz bumbuļsīpoliem, sakneņiem un bumbuļiem.

Sistēmisks – pasticīds, kas iekļūst augā un ceļo pa tā šūnsulu.

Skāba vide – satur niecīgu daudzumu kaļķi vai nesatur nemaz, un tās pH ir mazāks par 6,5.

Smidzinātājs – ierīce gaisa mitruma palielināšanai telpā.

Smilšmāls – labas kvalitātes augsne, ko lieto substrāta pagatavošanai. Tā sastāvā pietiekamā daudzumā jābūt mālam, smiltīm un šķiedrām.

Sporas – dažu augu, piem., paparžu, vairošanas orgāni.

Sports – augs ar iedzimušām mainītām īpašībām; mutācija.

Spraudenis – auga daļa (lapa, dzinums vai sakne), ko izmanto jaunu augu iegūšanai.

Staraina lapa – lapas daivas staru veidā atiet no viena punkta.

Steidzināšana – augu piespiešana augt un ziedēt pirms dabiskā laika.

Sterilizēta augsne – diezgan maldinošs termins. Ar tvaiku vai ķīmiskām vielām sterilizēta augsne ir tikai daļēji sterilizēta. Kaitīgie organismi tiek iznīcināti, bet derīgās baktērijas – ne.

Stobrziedi – sīki ziedi, kas veido ziedkopu – kurvīti, piem., cinerārijām.

Substrāts – telpaugu audzēšanā to saprot kā podošanai vai sēšanai/spraušanai domātu maisījumu, kas sastāv no kūdras (bezaugsnes substrāts) vai sterilizētas augsnes (augsnes substrāts) un citiem materiāliem – smiltīm, kaļķa un mēslojuma. Kā viena no sastāvdaļām var arī būt komposts, kas iegūts no augu atliekām.

Sulošana – šūnsulas zaudēšana no auga audiem griezuma gadījumā.

Terārijs – daļēji vai pilnībā slēgta stikla tvertne telpaugu audzēšanai.

Terminālis – visaugstākais stumbra pumpurs vai lapa.

Topiārijs – kokaugu vainaga apgriešanas māksla, veidojot ģeometriskas formas un sarežģītus rakstus.

Transpirācija – ūdens zudums caur lapu porām (atvārsnītēm).

Vainaglapa – zieda vainaga pamatvienība. Lielākoties zieda košākā daļa.

Vainags – atsevišķu vai saaugušu vainaglapu gredzens. Gandrīz vienmēr nodrošina ziedu galveno krāšņumu.

Vairsīpols – nepieaudzis sīks sīpols, kas veidojas pie pieaugošā sīpola pamatnes, piem., hiacintēm.

Vālīte – ziedkopa ar paresninātu asi un sēdošiem, blīvi sakārtotiem ziediem.

Vārpa – ziedkopa ar vienu galveno asi, uz kuras sakārtoti zēdoši ziedi.

Vidēji izturīgs telpaugs – tāds, kam veselīgai augšanai nepieciešamā minimālā temperatūra ir 10-12,5 C. Salīdziniet ar izturīgs un jutīgs.

Viengadīgs – augs, kas pabeidz savu dzīves ciklu vienā gadā. Salīdziniet ar divgadīgs un daudzgadīgs.

Vīte – daudzveidīga dzinuma vai lapas pārveide, kas pieķeras tuvāk esošajam balstam.

Zāģzobains – ar leņķī sakārtotiem zobiņiem.

Zemsedzes augs – to izmanto, lai iegūtu zemu augošu paklāju starp pārējiem augiem.

Ziedkopa – ziedu sakārtojums uz auga stumbra.

Ziemas dārzs – daļēji vai pilnībā no stikla veidota mājai piekļauta būve, kurā audzē lielu daudzumu dažādu augu.

Orhideju daudzveidība

Savvaļas orhidejas

Orhideja augu pasaulē ir viens no noslēpumainākiem un tajā pašā laikā pazīstamākajiem telpaugiem. Bez visiem pazīstamajām, populārajām šķirnēm Falenopsis (Phalaenopsis), Vanda (Vanda), Cimbīdija (Cymbidium) un citām ir vēl daudz unikālu un nezināmu šķirņu, par kuru esamību varam tikai nojaust. Starp orhidejām ir mazulītes, kuras var ievietot olas turamajā trauciņā, kā arī orhidejas giganti, kuri veido uz kokiem karājošos ziedu dārzus līdz vienas tonnas smagumam. Orhideju ziedi var būt adatas galviņas lielumā līdz pat zupas šķīvja  izmēra ziediem.

Orhideja Falenopsis

Orhideju ģints iekļauj 800 brīvdabas sugas un simtiem hibrīdu. Izmantojot mākslīgu šķirņu krustošanu iegūtas ap 30 000 orhideju veidu un 100 000 hibrīdu. Šis skaits katru gadu pieaug, tas atkarīgs no jaunu orhideju sugu atklāšanas brīvā dabā un jaunu orhideju hibrīdu rašanās. Katru gadu tiek atklātas jaunas orhideju sugas, tās aug gan mērena klimata apstākļos, gan līdz pat ekvatoriālai klimata zonai. Diemžēl jaunatklātās orhideju sugas bieži vien ir pārāk miniatūras vai arī nav īpaši izskatīgas, tādēļ šo orhideju šķirņu attīstība no audzētāju redzespunkta nav perspektīva.

Visplašāk pazīstamās orhideju šķirnes, kas ir iemantojušas popularitāti to vieglās kopšanas un izturības dēļ ir Falenopsis (Phalaenopsis), Pafiopedilium, šīs divas orhideju sugas ir vispiemērotākās istabas apstākļiem. Pēc ziedēšanas perioda beigām tās var vienkārši izmest, kā tas parasti tiek darīts ar podu augiem, piemēram krizantēmām acālijām un citiem. Tomēr, ja ir vēlēšanās , tad ieguldot nedaudz darba un laika, varat panākt, ka orhidejas uzzied atkal, pat vairākas reizes viena gada laikā. Bez iepriekš minētajām orhidejām istabas apstākļos labi aug Cimbīdijas (Cymbidium), hibrīdi un Oncidium.

Orhideja Cimbīdija

Iespējams nopērkot savu pirmo orhideju tā Jūs aizraus tā, ka orhideju kopšana kļūs par Jūsu mīļāko nodarbi. Pamēģiniet, kas zin, kas no tā visa sanāks 🙂

Nopērc savu pirmo orhideju šeit

 

SIA Rīgas Ziedi piedāvā iegādāties ne tikai telpaugus un orhidejas, bet arī bezmaksas ziedu piegādi Rīgā un Rīgas tuvākajā apkārtnē. Mūsu floristu veidotie ziedu pušķi un kompozīcijas iemantojuši mūsu daudzskaitlīgā klientu pulka atzinību.

 

 

 

 

Nefrolēpes

Nefrolēpe - paparde

Visbiežāk telpās audzē tieši nefrolēpes. To popuaritātei ir divi iemesli – pieticība un iespēja viegli pavairot ar ceru dalīšanu.

Nefrolēpes izcelsme. Aug visas pasaules tropu apgabalos.

Daudzveidība. Dabā ir ap 30 nefrolēpju (Nephrolepis) sugu. Daļa aug uz kokiem kā epifīti. Telpās visvairāk audzē pacilo nefrolēni (N. exatlata), kurai raksturīgas košas, gaiši salātzaļas vai dzeltenzaļas lapas. Izveidotas daudzas šķirnes ar viļņotām lapu plūksnām, sevišķi kruzuļotas tās ir šķirnei “Superbissima”.

Nefrolēpe - kopšana un pārstādīšanaTelpās audzē arī sirdslapu nefrolēpi (N.cordifolia), kurai ir tumši zaļas, ādainas lapas. Šai sugai izveidota šķirne “Plumosa” ar plūksnainiem lapu galiem.

Nefrolēpju skaistās lapas jauki izskatās ziedu pušķos, ūdenī tās saglabājas 8-10 dienas.

Nefrolēpes audzēšanas vieta.

Nefrolēpēm patīk silta, gaiša vai nedaudz noēnota vieta. Atšķirībā no citām papardēm iztur arī tiešus saules starus. Vēlams, lai ziemā gaisa temperatūra nebūtu zemāka par +18 C, tomēr augi piecieš arī vēsākas telpas. Piecieš arī istabu sauso gaisu, tomēr labāk to mitrināt.

Vairākām šķirnēm ir garas, nokarenas lapas, kas veido greznu, zaļu kaskādi. Labi izskatās istabā uz augsta puķu paliktņa, uz plaukta vai turētājā pie sienas.

Nefrolēpes pavairošana un pārstādīšana.

Nefrolēpēm ir īsi, vertikāli sakneņi. No tiem izaug virszemes dzinumi (stīgas), kuru galos veidojas jauni augi. Ar laiku nefrolēpe ir sakuplojusi. Nefrolēpes var labi pavairot ar ceru dalīšanu un stīgu jaunstādiem. Tos atdala, augu pārstādot. Ja augsne ir pietiekami silta (vismaz +20 C), stādiņi labi ieaugs.

Siltumnīcās, lai ieūtu vairāk dēstu, nefrolēpes stāda augsnē, bez podiem – tā izaug daudz vairāk stīgu. Siltumnīcu mitrajā vidē nefrolēpes veirojas arī ar sporām, taču tad veidojas jaunas varietātes, kas atšķiras no mātesauga.

Nefrolēpes aug samērā strauji, tāpēc vēlams pārstādīt katru gadu. Auglīgai augsnei pievieno kūdru un granti.

Nefrolēpes laistīšana un kopšana.

Nefrolēpe - kopšanas padomi no RīgasZiedi.lvNefrolēpēm nav miera perioda, tāpēc augsnei visu laiku jābūt mitrai, taču ne pārlieku slapjai. No marta līdz augustam mēslo reizi mēnesī. Var izmantot gan pilnmēslojumu, gan raudzētus kūtsmēslus. Pastāv uzskats, ka augi regulāri jāapsmidzina, taču, kā rāda pieredze, bez tā var iztikt. Regulāri noskalo putekļus no lapām.

Kaitēkļi un slimības.

Nefrolēpēm var uzmesties laputis, tīklērces, bruņutis un tripši. Ir dabiski, ka vecajām, apakšējām lapām pakāpeniski dzeltē un nobirst plūksnas, taču pārliešanas dēļ var sākt birt arī zaļas lapu plūksnas.

Nefrolēpes un citus augus ir iespējams pasūtīt pie mums, interneta veikalā, sazvanoties vai arī mūsu jaunajā veikalā – Tallinas ielā 83, Rīgā.

Telpaugus pasūtiet šeit

RīgasZiedi.lv piedāvā arī bezmaksas ziedu un telpaugu piegādi Rīgā.

Cik bieži jālaista telpaugi?

Cik bieži jālaista telpaugi?

Augu prasības pēc ūdens ir ļoti dažādas. Piemēram, dižmeldri vēlas, lai to saknes kārtīgi izmirkst, arī adiantpapardēm, tiklīdz augsne iekaltusi, novīst lapas. Turpretī sukulentiem miera periodā ūdens ir pat bīstams: piemēram, litopši aiziet bojā, ja ziemā tiem uzpil kaut lāse ūdens.

Cik bieži jālaista telpaugi?Lielākā daļa telpaugu savu prasību ziņā ir kaut kur starp šīm galējībām. Visizplatītākos un pievilcīgākos telpaugus parasti laista tad, kad augsne sausa. Telpaugus atbilstoši to vajadzībai pēc ūdens var iedalīt trijās grupās:

  • necieš iekaltēšanu, augsnei jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne slapjai;
  • vēlas mitru augsni, taču starp laistīšanas reizēm ļauj tai apžūt;
  • augšanas periodā starp laistīšanas reizēm augsnei jābūt sausai, miera periodā laista ļoti reti vai nelaista nemaz.

Tomēr, arī reti laistot, podā jāsamitrina visa augsne, ne tikai tās virskārta.

Mūsu uzņēmums piedāvā dažāda veida pakalpojumus, tai skaitā telpaugu un ziedu kopšanas pakalpojumus uzņēmumiem un birojiem.

Kā arī ziedu piegāde Rīgā, mūsu klientiem ir bez maksas.

Dīfenbahijas (Dieffenbachia)

difenbahijas augs

Pieticīgo un ātraudzīgo dīfenbahiju lielajām, raibajām lapām pārsvarā ir košs, dzīvespriecīgi zaļš pamattonis, uz tā – gaiši dzeltenas svītras vai lāsumi. Vidēja auguma šķirnes priecē ar brīnišķīgiem lapu rakstiem, savukārt plašās telpās iespaidīgi izskatās diža auguma dīfenbahijas.

Dīfenbahiju izcelsme. Vidusamerikas un Dienvidamerikas tropiskie lietus meži.

DifenbahijaDaudzveidība. Dabā sastopamas 25 dīfenbahiju (Dieffenbachia) sugas. Daudz šķirņu ir raibajai dīfenbahijai (D. maculata sin. D. picta). Tumšākās telpās var audzēt liellapu dīfenbahiju (D. macrophylla) ar vienkrāsainām, tumši zaļām lapām. Ir ļoti daudz šķirņu, kuru lapas rotā dažādas formas un krāsas plankumi, marmorējums, svītras un punkti. Ļoti oriģinālas ir “Camilla” (krēmkrāsas lapas plātni ietver zaļa apmalīte) un “Green Magic” (ar baltu svītru tumši zaļās lapas vidū).

Dīfenbahiju Ziedēšana. Var izplaukt mazi, zaļgandzeltenai, kallām līdzīgi ziediņi. Labāk tos izlauzt, lai nenovājinātu augu.

Kur audzēt Dīfenbahijas? Dīfenbahijām piemērota gaiša vai nedaudz noēnota vieta. Liela auguma dīfenbahijas labi jutīsies uz grīdas, dažus metrus no loga. Pārāk tumšā vietā raibās lapas var kļūt zaļas. Augiem nepieciešams vienmērīgs siltums, tiem nepatīk caurvējš un temperatūras svārstības. Ziemā optimālā temperatūra ir +18…+20 C, bet vasarā +25 C. Ja temperatūra ilgstoši ir +15 C vai zemāka, augi sāk nīkuļot.

Kā pavairot un pārstādīt dīfenbahiju? Vecākiem augiem var izveidoties kails, neglīts stumbrs ar lapu pušķi galotnē. Tādu galotni nogriež un apsakņo. Spraudeņus var spraust grantī, sfagnu sūnā, kūdras un grants maisījumā, labi pat traukā ar ūdeni. Jaunus augus var iegūt arī no bezlapu stublāja posmiem. Tos nogulda uz substrāta tā, lai pumpuru vietas būtu vērstas uz augšu. Galotņu spraudeņi +22…+24 C temperatūrā apsakņojas divās trijās nedēļās, stumbra spraudeņi – lēnāk. Lai uzturētu vienmērīgu augsnes un gaisa mitrumu, spraudeņus piesedz ar plēvi vai uzliek virsū stikla trauku. Dīfenbahijas var pavairot visu gadu, bet vislabāk to darīt janvārī. Apgrieztam vecam augam no snaudošajiem pumpuriem izaugs jauni dzinumi.

Dīfenbahijas aug strauji, tāpēc tās bieži nākas pārstādīt. Vajadzīga auglīga, irdena augsne. Difenbahijām patīk skāba (pH 4,5 – 5,5) augsne. Auglīgai dārza augsnei piejauc kūdru un rupju granti. Poda apakšā drenāžai ieber rupjas grants kārtu.

Laistīšana un kopšana. Dīfenbahijas patērē daudz ūdens: augsnei vienmēr jābūt mitrai, augus nevajag iekaltēt. Taču var aiziet bojā arī no pārlaistīšanas. Īpaši kaitīgs ir lieks augsnes mitrums vēsās telpās. Augam var nopūt saknes, par to parasti ziņo brūni, sausi plankumi uz lapām un apakšējo lapu dzeltēšana.

Dīfenbahijas (Dieffenbachia)Pavasarī un vasarā laista bagātīgi, rudenī un ziemā – mazāk. Laistīšanai izmanto mīkstu ūdeni istabas temperatūrā (vai nedaudz siltāku). Uz lielajām lapām nosēžas putekļi, tos regulāri noskalo ar siltu dušu. No maija līdz augustam ik pēc divām nedēļām mēslo ar pilnmēslojumu.

Kaitēkļi un slimības. Sausā istabas gaisā dīfenbahijām var uzmesties tīklērces, tripši un laputis. Sliktos audzēšanas apstākļos (vēsās, mitrās, nevēdinātās telpās) augus bojā pelēkā puve.

Ja vēlaties pasūtīt dīfenbahiju, Jūs to varat izdarīt pie mums. Jums tikai jāsazinās ar mūsu uzņēmuma pārstāvi. Spiediet šeit, lai sazinātos.

Ziedu piegāde un telpaugu piegāde tiek nodrošināta ar mūsu atsaucīgo kurjeru palīdzību.