Krāšņlapainie telpaugi

Telpaugu buma sākumā 20. gs. 50. gados dominēja krāšņlapainie telpaugi. Parādi vadīja efejas un gumijkoki, un drīz vien tiem sekoja pārējie.

Mūsdienās krāšņlapainajiem augiem vieta jādala ar krāšņi ziedošajiem, bet lapainās sugas vēl joprojām nodrošina pastāvīgu ietvaru lielākajai daļai telpaugu kolekciju. Šos augus audzē drīzāk to lapotnes vai stumbra (piemēram, Monstera deliciosa un Begonia rex) vai to vispārējā efekta.

Coleus - krāšņais telpaugsDaži no šiem augiem, kā Zebrina, Sansevieria un Peperomia, laiku pa laikam uzzied ar maziem ziediem, bet šīs grupas augus audzē to lapotnes un ārējā izskata dēļ. Tas, protams, nenozīmē, ka krāšņlapaino telpaugu mērķis ir nodrošināt vienkrāsaini zaļu fonu spilgtajām ziedošajām sugām. Daudzkrāsainu skatu visa gada garumā var iegūt no tādiem augiem kā Croton, Coleus, Iresine, Begonia rex, Cordyline terminalis, Dracaena marginata un cietiem. Pat vēl vairāk sugām, šķirnēm un formām ir baltā vai krēmkrāsā svītrotas, lāsumainas, apaļotas vai punktainas lapas. Kā piemērus var minēt Tradescantia, Dieffenbachia, Aglaonema, Cblorophytum, Scindapsus un efejas. Pastāv tendence arvien biežāk audzēt sen iecienītu sugu raiblapainās šķirnes un formas. Ficus benjamina, Fatsia japonica, Monstera deliciosa un Heptapleurum arboriola raiblapainās dažādības ir sākušas dominēt pār saviem vienkrāsaini zaļajiem vecākiem.

Pēdējos gados ir parādījušās ne tikai sen iecienītu augu jaunas šķirnes un formas – 20. gs. 80. un 90. gados veikalos parādījušās arī jaunas ģintis. Tagad pārdošanā bieži var redzēt Radermacbera, kā arī Breynia, Leea un epifitiskos augus.

croton - telpaugsKrāšņlapainie talpaugi pieder telpām. Daži no tiem priecājas par ziemas brīvdienām neapkurinātā istabā prom no ģimenes, bet tos nesagaida ziedošo podaugu liktenis – atkritumu spainis sezonas beigās, vasaras pavadīšana laukā piespiedu kārtā vai bez virszemes daļām pavadīta ziema telpās. Pastāvības jēdziens – ar rūpīgu kopšanu daudzas sugas var pārdzīvot savus saimniekus. Taču vienlīdz ir arī tā, ka dažas sugas ar laiku ļoti ātri izvirst. Labi zināms piemērs ir Coleus, bet ir arī citi – gan Gynura, gan Hypoestes pēc diviem vai trim gadiem izgāžas un kļūst nepievilcīgas. Piedevām ir vēl temperamentīgi krāšņlapaini telpaugi, kas nepareizos apstākļos izbalē un daļēji zaudē lapas. Risinājums ir pāraugušo augu ataudzēt no spraudeņiem vai iegādāties citu stādu. Vienīgais “īslaicīgais” krāšņlapainais telpaugs ir Caladium, kas ziemas pavada miera periodā kā bumbulis.

Krāšņlapaino telpaugu pareizu kopšanu nav iespējams vispārināt – daži ir īpaši jutīgi, un dažiem ir tērauda uzbūve. Populārās sugas ar vienkrāsaini zaļām, lielām un spīdīgām lapām viduvējos apstākļos parasti ir tolerantas. Raiblapainajām šķirnēm un formām nepieciešama lielāka kopšana. Telpaugiem ar sulīgām lapām nepieciešama retāka laistīšana, taču katram augam ir savas īpašības vajadzības.