Telpaugu terminu vārdnīca

Acs – neizaudzis žākles (snaudošais) pumpurs.

Actiņa – zieda centrālā daļa.

Aksils, lapas žākle – leņķis starp lapu vai lapas kātu un dzinumu. Aksilā bieži attīstās veģetatīvais vai ģeneratīvais pumpurs (snaudošais, aksilārais pumpurs).

Apikāls – zara (stumbra, stumblāja) galotnē.

Apsakņošanās stimulators – ķīmiska viela – pulveris vai šķidrums, kas veicina skaņu veidošanos spraudeņiem.

Apsarme – dabiskas izcelsmes miltains vai vaskains slānis uz auga virszemes daļām.

Areolas – sīki pauguriņi (parasti ar matiņu pušķi) uz kaktusu stumbriem. No tiem aug ērkšķi vai glohīdijas.

Atpūtas periods – laiks, kad augam dabiski apstājas augšana, bet nenokrīt lapas vai nokrīt ļoti nedaudz. Salīdziniet ar miera periodu.

Atvase – jauns stāds, kas attīstās pie nobrieduša auga. To lielākoties var atdalīt un lietot pavairošanā.

Auglenīca – zieda sevišķā daļa.

Augsnes sisldīšana – to nodrošina ar elektrības vadiem vai karstā ūdens caurulēm spraudeņu apsakņošanas vai sēklu dīkšanas laikā.

Augstcelma augs – tāds, kas normāli neaug kā koks, bet tiek veidots koka formā.

Augšanas punkts – dzinuma galotne, kas ir atbildīga par augšanu garumā.

Augu logs – dubulti novietoti logi, starp kuriem audzē augus.

Balons – liels un smags stikla trauks, kas tika radīts ķīmisku vielu uzglabāšanai, bet mūsdienās bieži tiek lietots kā konteiners pudeles dārzu izveidošanai.

Bārdaina vainaglapa – tāda, uz kuras ir pušķi vai rindā sakārtoti izaugumi.

Bonsai – pundurauguma koku veidošanas un audzēšanas māksla, rūpīgi apgriežot saknes un dzinumus, kā arī ierobežojot sakņu augšanu.

Bumbulis – uzkrājējorgāns – uzbiezināta dzinuma pazemes pārveidne, izmanto pavairošanā.

Bumbuļsīpols – uzbiezināta stumbra pamatne, kas atrodas zem zemes. Tam ir nozīme augu veģetatīvajā pavairošanā, piem., krokusiem.

Dalīšana – augu pavairošanas metode, sadalot katru augu divās vai vairāk daļās.

Daudzgadīgs augs – tāds, kas normālos apstākļos dzīvo trīs vai vairāk gadus.

Daudzkrāsains zieds – tāds, kura vainaglapām ir vismaz trīs iteikti atšķirīgas krāsas.

Destilēts ūdens – tīrs ūdens, kas atbrīvots no tajā izšķīdušajiem sāļiem. Agrāk to ieguva ar destilēšanu, tagad – ķīmiskā ceļā ar demineralizāciju.

Dīgšana – auga pirmā attīstības stadija no sēklas.

Disks – kurvīša centrālā saplacinātā daļa. To veido īsi stobrziedi.

Divgadīgs – augs, kas savu dzīves ciklu pabeidz divās veģetācijas sezonās. Salīdziniet ar viengadīgs un daudzgadīgs.

Divkrāsains zieds – tāds, kam vainaglapas ir divās izteikti atšķirīgās krāsās.

Dubbultā stādīšana podā (dubultā padošana) – amerikāņu termins iepodota auga ievietošanai lielākā, ar mitru kūdru pildītā podā.

F1 Hibrīds – pirmā paaudze, kas izveidojas, sakrustojot divas tīras līnijas. Tas lielākoties ir spēcīgāks nekā parasts hibrīds.

Filodijs – lapas kāta pārveidne, kas izskatās līdzīgi un darbojas kā lapa.

Filoklādijs – stumbra pārveidne, kas ieņēmusi lapas formu, piem., adatveida Asparaugus plumosus “lapas”.

Fungicīdi – ķīmiskas vielas sēņu izraisīto slimību ārstēšanai.

Gaisa sakne – sakne, kas attiet no stumbra virs augsnes līmeņa. Gaisa saknes parasti var redzēt pieaugušiem Monstera deliciosa eksemplāriem.

Galotņošana – dzinumu galotņu nokniebšana, lai sekmētu zarošanos vai ziedēšanu.

Garās dienas augs – augs, kam nepieciešams vairāk gaismas, nekā tas normāli saņemtu no dienas gaismas, lai ziedētu, piem., sanpaulijas.

Glohīdijas – sīki āķveida matiņi uz dažu kaktusu stumbriem.

Hibrīds – augs, kura vecāki ir ģenētiski atšķirīgi. Vecākaugi var būt no dažādām šķirnēm, varietātēm, sugām vai ģintīm, bet ne no dažādām dzimtām.

Hidroponika – metode augu audzēšanai barības vielu šķīdumā.

Higrometrs – instruments relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.

Hloroze – lapu dzeltēšana vai izbalēšana hlorofila trūkuma gadījumā.

Īsās dienas augs – augs, kam nepieciešams mazāk gaismas, nekā tas normāli saņemtu no dienas gaismas, lai ziedētu, piem., krizantēmas un puansetijas.

Izstīdzējis augs – pārmērīgi garš un vājš augs, kas cietis no gaismas trūkuma un sablīvētības.

Izturīgs telpaugs – tāds, kas ilgstoši var izturēt 7 C temperatūru vai mazāk.

Jutīgs telpaugs – tāds, kam nepieciešamā minimālā temperatūra ir 15,5 C. Tas var paciest neilgu temperatūras pazemināšanos. Salīdziniet ar izturīgs un vidēji izturīgs telpaugs.

Kapilārā darbība – dabiska augšupejoša ūdens kustība ierobežotā telpā, piem., starp augsnes daļiņām.

Kauslapa – zieda kausa pamatvienība.

Kauss – apziedņa ārējais, atšķirīgais lapu gredzens. Parasti zaļš, bet dažkārt krāsains.

Koks – kokaugs ar vienu izteiktu galveno stumbru. Salīdziniet ar krūms.

Krūms – kokaugs ar vairākiem vienādas nozīmes stumbriem. Salīdziniet ar koks.

Kserofīts – augs, kas spējīgs dzīvot ļoti sausos apstākļos.

Kūdra – daļēji sadalījušās sfagnu sūnas vai grīšļi; to izmanto substrātu gatavošanā. Vērtīga ar savu izteikto gaisa un ūdens ietilpību, kā arī tīrību no nezālēm un slimību ierosinātājiem.

Kurvītis – ziedkopa, kas sastāv no daudziem stobrziediem, piem., krizantēmām.

Lakstaugs – augs, kam stumbrs (stublājs) nav pārkoksnējies.

Lapiņas – saliktas lapas sastāvdaļa.

Lapu trūdzeme – daļēji sadalījušās lapas, kuras lieto stādīšanas substrātu maisījumos. Tā pirms lietošanas jāizsijā jāsterilizē.

Latekss – dažu augu pienaina šūnsula. Tāda ir Ficus elastica decora un Euphorbia.

Lauska – sasista keramikas poda atlūza, ko izmanto drenāžai.

Līnija – no sēklām izaudzētu augu (sugas, varietātes vai šķirnes) selekcija.

Makramē – dekoratīvi mezglota virve vai aukla podu iekāršanai.

Medusrasa – lipīgs, cukurains sekrēts, ko uz augiem izdala kukaiņi, piem., laputis un baltblisiņas.

Melnkāja – sēņu izraisīta sējeņu sakņu kakliņa puve.

Mezgls – vieta uz stumbra, kur piestiprinās lapas vai pumpuri.

Miera periods – laiks, kad augam dabiski apstājusies augšana un lapas ir nokritušas, vai arī tad, kad atmirušas virszemes daļas. Tas parasti, bet ne vienmēr, ir ziemā. Salīdziniet ar atpūtas periodu.

Mietsakne – dažkārt paresnināta, stingra sakne, kas aug vertikāli iekšā augsnē.

Mieturis – lapu sakārtojums, kur no mezgla starveidīgi atiet trīs vai vairāk lapas.

Mikroklimats – temperatūra un gaisa mitrums tieši apkārt augam. Tas var ievērojami atšķirties no vispārējā klimata istabā.

Mikrospraudenis – augs, kas radīts ar mikropavairošanu – modernu metodi, kurā izmanto sīkas vecākauga daļiņas sterilā barības vielu gēlā.

Mutācija – pēkšņas ģenētiskas izmaiņas, kuru dēļ rodas jaunas īpašības. Šīs jaunās īpašības var mantot.

Neitrāls – ne skābs, ne sārmains; pH 6,5-7,5.

Neorganiska viela – ķīmiska viela (Mēslojums), kas nav iegūta no esoša vai bijuša dzīva avota.

Norūdīšana – pakāpeniska pieradināšana pie vēsākiem apstākļiem.

Organiska viela – ķīmiska viela (mēslojums), kas iegūta no esoša vai bijuša dzīva avota.

Osmunda šķiedras – papardes Osmunda regelis saknes, kuras izmanto arhideju substrāta pagatavošanā.

Pamīšs lapu novietojums – lapas pie stumbra (stublāja, zariem) piestiprinātas  dažādos augstumos. Salīdziniet ar pretēju lapu novietojumu un mieturi.

Pārstādīšana – auga pārstādīšana pareiza izmera lielākā podā, kas ļauj turpināties sakņu attīstībai.

Pavairošana ar gaisa spraudeņiem – pavairošanas metode augiem, kas nezarojas, piem., Ficus elastica decora, kurš ir zaudējis savas apakšējās lapas.

Pēdiņa – koksnes un mizas gabaliņš, kas paliek pie sāndzinuma (spraudeņa) pamatnes, atraujot to no galvenā dzinuma. Daži spraudeņi ar pēdiņu apsakņojas ātrāk nekā bez tās.

pH – skābuma vai sārmainuma mērs. Zem pH 6,5 ir skābs, virs pH 7,5  – sārmains.

Piķēšana – sējeņu tālāka pārstādīšana no traukiem, kur tie uzdīguši.

Plātne – lapas vai kauslapas izplēstā, paplašinātā daļa.

Plūksnaina lapa – lapas daivas sakārtotas abās pusēs gar centrālo asi.

Posms – attālums starp stumbra (stublāja) mezgliem.

Potēšana – process, kurā viena auga zaru vai pumpuru piesaista cita auga zaram.

Pretējs lapu novietojums – tāds, kur lapas uz stumbra sakārtotas pretējos pāros. Salīdziniet ar pamīšs lapu novietojums un mieturis.

Pudeles dārzs – terārijs liela un smaga stikla trauka, pie., balona veidā.

Pumpursīpols – nepieaudzis sīks sīpols, kas veidojas uz auga stublāja, piem., lilijām.

Puteksnīca – zieda daļa, kurā veidojas putekšņi. Tā ir augšējā putekšņlapas daļa.

Putekšņlapas – zieda vīrišķā daļa.

Rozete – ciešs pamīšs lapu sakārtojums pie auga pamatnes.

Saaugušas lapas – pretējas lapas ar savstarpēji saplūdušām plātnēm.

Saknenis – uzbiezināts dzinums, kas aug horizontāli zem vai virs augsnes.

Sakņu atvase – atvase no auga saknēm vai pazemes dzinuma.

Sakņu kakls – vieta, kur savienojas stumbrs (stublājs) ar sakni. Parasti tas atrodas augsnes līmenī vai ļoti tuvu tam.

Salikta lapa – sastāv no 2 vai vairāk lapiņām, kas piestiprinātas pie lapas kāta (ass), piem., šeflērām.

Sāndzinumu veidošana – notiek galvenā augšanas punkta zaudēšanas gadījumā.

Sēdošs – lapa vai zieds, kas piestiprinās pie dzinuma bez kātiņa.

Seglapa (augšlapa) – izmainīta lapa, bieži vien spilgti krāsota un tiek jaukta ar vainaglapām. Telpaugi ar izskatīgām augšlapām ir puansetijas, afelandras bugenvilejas.

Sekstains (krokains) – gaiļasekstei līdzīga lapa, dzinums vai zieds.

Sēnes – dzīvi organismi, kas pārtiek no citu organismu ražotām vielām. Telpaugu dārzniekam tās pazīstamas kā infekcijas slimību, piem., miltrasas, kvēpsarmas un pelēkās puves, izraisītājas.

Sīpols – auga uzkrājējorgāns, parasti veidojas zem zemes, ir veģetatīvās pavairošanās nozīme. Īstais sīpols sastāv no uzbiezinātām lapām, kas sakārtotas ap centrālo pumpuru, taču šis termins bieži neprecīzi tiek attiecināts uz bumbuļsīpoliem, sakneņiem un bumbuļiem.

Sistēmisks – pasticīds, kas iekļūst augā un ceļo pa tā šūnsulu.

Skāba vide – satur niecīgu daudzumu kaļķi vai nesatur nemaz, un tās pH ir mazāks par 6,5.

Smidzinātājs – ierīce gaisa mitruma palielināšanai telpā.

Smilšmāls – labas kvalitātes augsne, ko lieto substrāta pagatavošanai. Tā sastāvā pietiekamā daudzumā jābūt mālam, smiltīm un šķiedrām.

Sporas – dažu augu, piem., paparžu, vairošanas orgāni.

Sports – augs ar iedzimušām mainītām īpašībām; mutācija.

Spraudenis – auga daļa (lapa, dzinums vai sakne), ko izmanto jaunu augu iegūšanai.

Staraina lapa – lapas daivas staru veidā atiet no viena punkta.

Steidzināšana – augu piespiešana augt un ziedēt pirms dabiskā laika.

Sterilizēta augsne – diezgan maldinošs termins. Ar tvaiku vai ķīmiskām vielām sterilizēta augsne ir tikai daļēji sterilizēta. Kaitīgie organismi tiek iznīcināti, bet derīgās baktērijas – ne.

Stobrziedi – sīki ziedi, kas veido ziedkopu – kurvīti, piem., cinerārijām.

Substrāts – telpaugu audzēšanā to saprot kā podošanai vai sēšanai/spraušanai domātu maisījumu, kas sastāv no kūdras (bezaugsnes substrāts) vai sterilizētas augsnes (augsnes substrāts) un citiem materiāliem – smiltīm, kaļķa un mēslojuma. Kā viena no sastāvdaļām var arī būt komposts, kas iegūts no augu atliekām.

Sulošana – šūnsulas zaudēšana no auga audiem griezuma gadījumā.

Terārijs – daļēji vai pilnībā slēgta stikla tvertne telpaugu audzēšanai.

Terminālis – visaugstākais stumbra pumpurs vai lapa.

Topiārijs – kokaugu vainaga apgriešanas māksla, veidojot ģeometriskas formas un sarežģītus rakstus.

Transpirācija – ūdens zudums caur lapu porām (atvārsnītēm).

Vainaglapa – zieda vainaga pamatvienība. Lielākoties zieda košākā daļa.

Vainags – atsevišķu vai saaugušu vainaglapu gredzens. Gandrīz vienmēr nodrošina ziedu galveno krāšņumu.

Vairsīpols – nepieaudzis sīks sīpols, kas veidojas pie pieaugošā sīpola pamatnes, piem., hiacintēm.

Vālīte – ziedkopa ar paresninātu asi un sēdošiem, blīvi sakārtotiem ziediem.

Vārpa – ziedkopa ar vienu galveno asi, uz kuras sakārtoti zēdoši ziedi.

Vidēji izturīgs telpaugs – tāds, kam veselīgai augšanai nepieciešamā minimālā temperatūra ir 10-12,5 C. Salīdziniet ar izturīgs un jutīgs.

Viengadīgs – augs, kas pabeidz savu dzīves ciklu vienā gadā. Salīdziniet ar divgadīgs un daudzgadīgs.

Vīte – daudzveidīga dzinuma vai lapas pārveide, kas pieķeras tuvāk esošajam balstam.

Zāģzobains – ar leņķī sakārtotiem zobiņiem.

Zemsedzes augs – to izmanto, lai iegūtu zemu augošu paklāju starp pārējiem augiem.

Ziedkopa – ziedu sakārtojums uz auga stumbra.

Ziemas dārzs – daļēji vai pilnībā no stikla veidota mājai piekļauta būve, kurā audzē lielu daudzumu dažādu augu.