Krāšņlapainie telpaugi

caladium - telpaugs

Telpaugu buma sākumā 20. gs. 50. gados dominēja krāšņlapainie telpaugi. Parādi vadīja efejas un gumijkoki, un drīz vien tiem sekoja pārējie.

Mūsdienās krāšņlapainajiem augiem vieta jādala ar krāšņi ziedošajiem, bet lapainās sugas vēl joprojām nodrošina pastāvīgu ietvaru lielākajai daļai telpaugu kolekciju. Šos augus audzē drīzāk to lapotnes vai stumbra (piemēram, Monstera deliciosa un Begonia rex) vai to vispārējā efekta.

Coleus - krāšņais telpaugsDaži no šiem augiem, kā Zebrina, Sansevieria un Peperomia, laiku pa laikam uzzied ar maziem ziediem, bet šīs grupas augus audzē to lapotnes un ārējā izskata dēļ. Tas, protams, nenozīmē, ka krāšņlapaino telpaugu mērķis ir nodrošināt vienkrāsaini zaļu fonu spilgtajām ziedošajām sugām. Daudzkrāsainu skatu visa gada garumā var iegūt no tādiem augiem kā Croton, Coleus, Iresine, Begonia rex, Cordyline terminalis, Dracaena marginata un cietiem. Pat vēl vairāk sugām, šķirnēm un formām ir baltā vai krēmkrāsā svītrotas, lāsumainas, apaļotas vai punktainas lapas. Kā piemērus var minēt Tradescantia, Dieffenbachia, Aglaonema, Cblorophytum, Scindapsus un efejas. Pastāv tendence arvien biežāk audzēt sen iecienītu sugu raiblapainās šķirnes un formas. Ficus benjamina, Fatsia japonica, Monstera deliciosa un Heptapleurum arboriola raiblapainās dažādības ir sākušas dominēt pār saviem vienkrāsaini zaļajiem vecākiem.

Pēdējos gados ir parādījušās ne tikai sen iecienītu augu jaunas šķirnes un formas – 20. gs. 80. un 90. gados veikalos parādījušās arī jaunas ģintis. Tagad pārdošanā bieži var redzēt Radermacbera, kā arī Breynia, Leea un epifitiskos augus.

croton - telpaugsKrāšņlapainie talpaugi pieder telpām. Daži no tiem priecājas par ziemas brīvdienām neapkurinātā istabā prom no ģimenes, bet tos nesagaida ziedošo podaugu liktenis – atkritumu spainis sezonas beigās, vasaras pavadīšana laukā piespiedu kārtā vai bez virszemes daļām pavadīta ziema telpās. Pastāvības jēdziens – ar rūpīgu kopšanu daudzas sugas var pārdzīvot savus saimniekus. Taču vienlīdz ir arī tā, ka dažas sugas ar laiku ļoti ātri izvirst. Labi zināms piemērs ir Coleus, bet ir arī citi – gan Gynura, gan Hypoestes pēc diviem vai trim gadiem izgāžas un kļūst nepievilcīgas. Piedevām ir vēl temperamentīgi krāšņlapaini telpaugi, kas nepareizos apstākļos izbalē un daļēji zaudē lapas. Risinājums ir pāraugušo augu ataudzēt no spraudeņiem vai iegādāties citu stādu. Vienīgais “īslaicīgais” krāšņlapainais telpaugs ir Caladium, kas ziemas pavada miera periodā kā bumbulis.

Krāšņlapaino telpaugu pareizu kopšanu nav iespējams vispārināt – daži ir īpaši jutīgi, un dažiem ir tērauda uzbūve. Populārās sugas ar vienkrāsaini zaļām, lielām un spīdīgām lapām viduvējos apstākļos parasti ir tolerantas. Raiblapainajām šķirnēm un formām nepieciešama lielāka kopšana. Telpaugiem ar sulīgām lapām nepieciešama retāka laistīšana, taču katram augam ir savas īpašības vajadzības.

Dracēna (Draceana)

Dracēna

Dracēnas kļūst ļoti populāras kā soliteraugi, nodrošinot iespaidīgu un pievilcīgu galveno punktu dzīvojamā istabā vai hallē. Augsti eksemplāri ir ļoti pieprasīti sabiedriskās ēkās, un izvēle ir daudz plašāka nekā pirms pāris gadiem. Populārās kordilīnes kopumā ir vēl kompaktākas, bet to lapotne ir tāda pati vai vēl krāsaināka.

Lielākā daļa dracēnu un kordilīņu ir palmveida augi – koksnainais stumbrs bez lapām un lapu rozete galotnē piešķir izteiktu palmai līdzīgu izskatu, bet patiesībā tās nav īsti palmu radinieces. Šie dižie augi ir ideāli piemēroti modernā vai augsto tehnoloģiju stilā iekārtotai dzīvojamai istabai, bet telpaugu pasaulē tās nav jaunums. Dracēnas ļoti apbrīnoja Viktorijas laikā, bet vislabāk pirkto telpaugu sarakstā tās nokļuvušas tikai nesen. Mūsdienās to pārdod vairāk nekā jebkuru citu lielu lapainu telpaugu.

DracēnaŠo augu grupas nosaukumos valda dažas neskaidrības. Šeit ir arī daži maldi par šo palmveida augu ar niedrveida stumbru un galotnes lapu rozeti audzēšanas vieglumu (vai grūtībām). Vienkāršā atbilde ir tāda, ka tās var būt viegli vai grūti audzējamas; viss ir atkarīgs no izvēlētās sugas vai šķirnes.

Ir trīs viegli audzējamas sugas – Dracaena marginata, D. draco un Cordyline australis. Tāas pacietīs nelielu noēnojumu, neilgu atstāšanu novārtā un diezgan zemu temperatūru ziemā. Pārējiem šīs grupas augiem nepieciešama labāka kopšana –  augstāka temperatūra ziemā, uzmanīga laistīšana, uzturot substrātu mitru, bet ne pārmitru, un bieža rasināšana. Ne visas dracēnas ir palmveida – D.godseffiana ir krūms, kas nemaz nelīdzinās saviem radiniekiem. Tas ir robusts augs, kas pacieš zemāku temperatūru ziemā un sausāku gaisu nekā maigākās sugas.

Īpašas problēmas.

Lapas ar brūniem galiem un dzeltenām malām.

Visticamākais iemesls ir sauss gaiss. Lielākajai daļai dracēnu nepieciešams augsts gaisa mitrums – podam apliek mitru kūdru un regulāri rasina. Līdzīgu efektu var radīt auksts caurvējš, kā arī nepietiekama laistīšana. Ja vainīgs sausums pie saknēm, tad uz lapām parādīsies arī brūni plankumi.

Lapas mīkstas un saritinājušās, ar brūnām malām.

Pārāk zema temperatūra. Jutīgās dracēnas ātri parādīs šos simptomus, ja aukstās ziemas naktīs tiks turētas tuvu logam.

Dzeltē apakšējās lapas.

Ja šī parādība izpaužas lēni, tā ir dabiska un veciem augiem neizbēgama. Dracēnām ir raksturīgs lapu pušķis kaila stumbra galotnē. Šis izskats veidojas ierobežota lapu dzīves ilguma dēļ. Katra lapa nodzeltē un atmirst pēc aptuveni diviem gadiem.

Lapas ar brūniem plankumiem.

Nepietiekama laistīšana. Augsnes kamolam jābūt mitram.
Šo un citus telpaugus ir iespējams pasūtīt pie mums un piegāde būs bez maksas.

Yucca – Ziloņkāju juka

Ziloņkāju juka - Yucca. Iespējama piedāge un pasūtījumi internetā.

Nobriedusi Ziloņkāju juka ir palmveida augs hallei vai lielai istabai. Liela Ziloņkāju juka ir dārga un būtu pareizi jākopj. Tai nepieciešams dziļš, labi drenēts pods, ko vasarā var novietot laukā. Ziemā tai vajadzīga vēsa un labi apgaismota vieta. Pēc daudziem gadiem var parādīties balti zvanveida ziedi.

Ziloņkāju juka - YuccaZiloņkāju jukas izmantošana. Izturīgs augs ar dekoratīvām lapām, var audzēt telpā, siltumnīcā, aranžērijā vai vasarā ārā.

Ziloņkājas jukas izcelsme. Meksika un Gvatemala.

Apraksts. Neliels stumbru veidojošs augs ar platu, tumši zaļu, ādainu lapu rezeti. Lapām ir raupjas malas un mīksts gals.

Apgaismojums un novietojums. Labi aug saulē, bet pacieš arī izkliedētu gaismu.

Temperatūra. Siltā vai vēsā telpā, ziemā – vēsākā. Minimālā gaisa temperatūra, kuru pacieš augs, ir 0 grādi pēc celsija.

Laistīšana. Laista, kad augsne ir izžuvusi. Ja augu ziemā tur vēsā telpā, to laista mazāk.

Ziloņkāju jukas mēslošana. Augšanas periodā augu reizi divās nedēļās mēslo ar atšķaidītu mēslojumu.

Ziloņkāju juka – Kopšana. Agri pavasarī augu, ieskaitot tā koksnaino stumbru, var apgriezt. Ziemā augam nepieciešams miera periods. To novieto gaišā, vēsā telpā, kur gaisa temperatūra ir 10-15 grādi pēc celsija. Pārstāda katru otro vai trešo gadu agri pavasarī.

Kaitēkļi un slimības. Laputis, pūkainās un mīkstās bruņutis, tīklērces.

Ziloņkāju juka var iegādāties arī pie mums interneta veikalā.

Pasūti Ziloņkāju juku šeit

Un protams ziedu un telpaugu piegāde Rīgā, kā vienmēr ir bez maksas.

Nefrolēpes

Nefrolēpe - paparde

Visbiežāk telpās audzē tieši nefrolēpes. To popuaritātei ir divi iemesli – pieticība un iespēja viegli pavairot ar ceru dalīšanu.

Nefrolēpes izcelsme. Aug visas pasaules tropu apgabalos.

Daudzveidība. Dabā ir ap 30 nefrolēpju (Nephrolepis) sugu. Daļa aug uz kokiem kā epifīti. Telpās visvairāk audzē pacilo nefrolēni (N. exatlata), kurai raksturīgas košas, gaiši salātzaļas vai dzeltenzaļas lapas. Izveidotas daudzas šķirnes ar viļņotām lapu plūksnām, sevišķi kruzuļotas tās ir šķirnei “Superbissima”.

Nefrolēpe - kopšana un pārstādīšanaTelpās audzē arī sirdslapu nefrolēpi (N.cordifolia), kurai ir tumši zaļas, ādainas lapas. Šai sugai izveidota šķirne “Plumosa” ar plūksnainiem lapu galiem.

Nefrolēpju skaistās lapas jauki izskatās ziedu pušķos, ūdenī tās saglabājas 8-10 dienas.

Nefrolēpes audzēšanas vieta.

Nefrolēpēm patīk silta, gaiša vai nedaudz noēnota vieta. Atšķirībā no citām papardēm iztur arī tiešus saules starus. Vēlams, lai ziemā gaisa temperatūra nebūtu zemāka par +18 C, tomēr augi piecieš arī vēsākas telpas. Piecieš arī istabu sauso gaisu, tomēr labāk to mitrināt.

Vairākām šķirnēm ir garas, nokarenas lapas, kas veido greznu, zaļu kaskādi. Labi izskatās istabā uz augsta puķu paliktņa, uz plaukta vai turētājā pie sienas.

Nefrolēpes pavairošana un pārstādīšana.

Nefrolēpēm ir īsi, vertikāli sakneņi. No tiem izaug virszemes dzinumi (stīgas), kuru galos veidojas jauni augi. Ar laiku nefrolēpe ir sakuplojusi. Nefrolēpes var labi pavairot ar ceru dalīšanu un stīgu jaunstādiem. Tos atdala, augu pārstādot. Ja augsne ir pietiekami silta (vismaz +20 C), stādiņi labi ieaugs.

Siltumnīcās, lai ieūtu vairāk dēstu, nefrolēpes stāda augsnē, bez podiem – tā izaug daudz vairāk stīgu. Siltumnīcu mitrajā vidē nefrolēpes veirojas arī ar sporām, taču tad veidojas jaunas varietātes, kas atšķiras no mātesauga.

Nefrolēpes aug samērā strauji, tāpēc vēlams pārstādīt katru gadu. Auglīgai augsnei pievieno kūdru un granti.

Nefrolēpes laistīšana un kopšana.

Nefrolēpe - kopšanas padomi no RīgasZiedi.lvNefrolēpēm nav miera perioda, tāpēc augsnei visu laiku jābūt mitrai, taču ne pārlieku slapjai. No marta līdz augustam mēslo reizi mēnesī. Var izmantot gan pilnmēslojumu, gan raudzētus kūtsmēslus. Pastāv uzskats, ka augi regulāri jāapsmidzina, taču, kā rāda pieredze, bez tā var iztikt. Regulāri noskalo putekļus no lapām.

Kaitēkļi un slimības.

Nefrolēpēm var uzmesties laputis, tīklērces, bruņutis un tripši. Ir dabiski, ka vecajām, apakšējām lapām pakāpeniski dzeltē un nobirst plūksnas, taču pārliešanas dēļ var sākt birt arī zaļas lapu plūksnas.

Nefrolēpes un citus augus ir iespējams pasūtīt pie mums, interneta veikalā, sazvanoties vai arī mūsu jaunajā veikalā – Tallinas ielā 83, Rīgā.

Telpaugus pasūtiet šeit

RīgasZiedi.lv piedāvā arī bezmaksas ziedu un telpaugu piegādi Rīgā.

Dīfenbahijas (Dieffenbachia)

difenbahijas augs

Pieticīgo un ātraudzīgo dīfenbahiju lielajām, raibajām lapām pārsvarā ir košs, dzīvespriecīgi zaļš pamattonis, uz tā – gaiši dzeltenas svītras vai lāsumi. Vidēja auguma šķirnes priecē ar brīnišķīgiem lapu rakstiem, savukārt plašās telpās iespaidīgi izskatās diža auguma dīfenbahijas.

Dīfenbahiju izcelsme. Vidusamerikas un Dienvidamerikas tropiskie lietus meži.

DifenbahijaDaudzveidība. Dabā sastopamas 25 dīfenbahiju (Dieffenbachia) sugas. Daudz šķirņu ir raibajai dīfenbahijai (D. maculata sin. D. picta). Tumšākās telpās var audzēt liellapu dīfenbahiju (D. macrophylla) ar vienkrāsainām, tumši zaļām lapām. Ir ļoti daudz šķirņu, kuru lapas rotā dažādas formas un krāsas plankumi, marmorējums, svītras un punkti. Ļoti oriģinālas ir “Camilla” (krēmkrāsas lapas plātni ietver zaļa apmalīte) un “Green Magic” (ar baltu svītru tumši zaļās lapas vidū).

Dīfenbahiju Ziedēšana. Var izplaukt mazi, zaļgandzeltenai, kallām līdzīgi ziediņi. Labāk tos izlauzt, lai nenovājinātu augu.

Kur audzēt Dīfenbahijas? Dīfenbahijām piemērota gaiša vai nedaudz noēnota vieta. Liela auguma dīfenbahijas labi jutīsies uz grīdas, dažus metrus no loga. Pārāk tumšā vietā raibās lapas var kļūt zaļas. Augiem nepieciešams vienmērīgs siltums, tiem nepatīk caurvējš un temperatūras svārstības. Ziemā optimālā temperatūra ir +18…+20 C, bet vasarā +25 C. Ja temperatūra ilgstoši ir +15 C vai zemāka, augi sāk nīkuļot.

Kā pavairot un pārstādīt dīfenbahiju? Vecākiem augiem var izveidoties kails, neglīts stumbrs ar lapu pušķi galotnē. Tādu galotni nogriež un apsakņo. Spraudeņus var spraust grantī, sfagnu sūnā, kūdras un grants maisījumā, labi pat traukā ar ūdeni. Jaunus augus var iegūt arī no bezlapu stublāja posmiem. Tos nogulda uz substrāta tā, lai pumpuru vietas būtu vērstas uz augšu. Galotņu spraudeņi +22…+24 C temperatūrā apsakņojas divās trijās nedēļās, stumbra spraudeņi – lēnāk. Lai uzturētu vienmērīgu augsnes un gaisa mitrumu, spraudeņus piesedz ar plēvi vai uzliek virsū stikla trauku. Dīfenbahijas var pavairot visu gadu, bet vislabāk to darīt janvārī. Apgrieztam vecam augam no snaudošajiem pumpuriem izaugs jauni dzinumi.

Dīfenbahijas aug strauji, tāpēc tās bieži nākas pārstādīt. Vajadzīga auglīga, irdena augsne. Difenbahijām patīk skāba (pH 4,5 – 5,5) augsne. Auglīgai dārza augsnei piejauc kūdru un rupju granti. Poda apakšā drenāžai ieber rupjas grants kārtu.

Laistīšana un kopšana. Dīfenbahijas patērē daudz ūdens: augsnei vienmēr jābūt mitrai, augus nevajag iekaltēt. Taču var aiziet bojā arī no pārlaistīšanas. Īpaši kaitīgs ir lieks augsnes mitrums vēsās telpās. Augam var nopūt saknes, par to parasti ziņo brūni, sausi plankumi uz lapām un apakšējo lapu dzeltēšana.

Dīfenbahijas (Dieffenbachia)Pavasarī un vasarā laista bagātīgi, rudenī un ziemā – mazāk. Laistīšanai izmanto mīkstu ūdeni istabas temperatūrā (vai nedaudz siltāku). Uz lielajām lapām nosēžas putekļi, tos regulāri noskalo ar siltu dušu. No maija līdz augustam ik pēc divām nedēļām mēslo ar pilnmēslojumu.

Kaitēkļi un slimības. Sausā istabas gaisā dīfenbahijām var uzmesties tīklērces, tripši un laputis. Sliktos audzēšanas apstākļos (vēsās, mitrās, nevēdinātās telpās) augus bojā pelēkā puve.

Ja vēlaties pasūtīt dīfenbahiju, Jūs to varat izdarīt pie mums. Jums tikai jāsazinās ar mūsu uzņēmuma pārstāvi. Spiediet šeit, lai sazinātos.

Ziedu piegāde un telpaugu piegāde tiek nodrošināta ar mūsu atsaucīgo kurjeru palīdzību.